Jau vairāk nekā gadu Salgales pagasta mājās «Saules» akā ūdens ir tik dzeltenīgi brūns, ka divu pašvaldības dzīvokļu iemītnieki to nelieto ne ēdiena gatavošanai, ne veļas mazgāšanai. Ozolnieku novada pašvaldība, reaģējot uz «Ziņu» aptaujāto iedzīvotāju sūdzībām, beidzot ķērusies pie situācijas risināšanas. Pa šo laiku ūdens tomēr nav kļuvis skaidrāks.
Pašvaldības pārstāve Evita Kairiša sola, ka akas remonts turpināšoties līdz pozitīvam rezultātam, kā arī tikšot veikti citi nepieciešamie ēkas remontdarbi.Pirms gadiem sešdesmit dzelzceļnieku būvētajās Saulēs, kas atrodas vietā, kur Garozas – Jaunpēternieku ceļš šķērso Krustpils – Jelgavas dzelzceļa līniju, divos pašvaldības dzīvokļos mitinās 81 gadu vecā Milda Celma un divas viņas meitas Mārīte un Inta, kas abas ir otrās grupas invalīdes. Pēc ūdens viņas ar ķerru vai velosipēdu dodas uz apmēram trīssimt metru attālo Garozas staciju, kur dzelzceļnieku uzturētajā akā ūdens ir tīrs. Tuvākajiem kaimiņiem ūdens tīrsTiesa, arī Saulēs māju privatizētajā pusē ir pietiekami tīrs ūdens, kas nāk no dziļurbuma. Taču kaimiņiene pašvaldības dzīvokļu iemītniekiem šo ūdeni nepiedāvā. Tajā dzīvojošā sieviete paskaidro, ka dot ūdeni kaimiņiem nav atļāvusi viņas meita, kurai pieder Sauļu privatizētā daļa. Turklāt tas radītu neērtības, jo dziļurbuma krāns atrodas nevis pagalmā, bet gan iekštelpās. Traucējumi ūdensapgādē Sauļu pašvaldībai piederošajā galā bijuši arī agrāk. Pērn akai ierīkots pumpis, taču ar to vien nav mainījusies ūdens kvalitāte. M.Celma piebilst, ka ēkai tek arī jumts, nepabeigts palicis pašvaldības nolīgto darbinieku remontētais lievenis. Viņas meita Inta gribētu, lai pašvaldība arī saremontē kūtiņu, kurai iegāzies jumts un kurā labprāt turētu govi. Tādas iespējas pašiem neesot. Inta neredzot jēgu novadam maksāt dzīvokļa īres maksu, kas esot vairāk nekā četri lati par cilvēku. Hercoga Jēkaba laikos tur ieguva dzelzi Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, piektdien Saules apciemojusi Salgales pagasta pārvaldniece Eva Segliņa. Tiek solīts, ka tuvāko pāris nedēļu laikā aka būs izbetonēta tā, lai novērstu ūdeņu ieplūšanu tajā no, ļoti iespējams, dzelzi saturošās augsnes virskārtas. Pēc tam ūdens paraugi uz laboratoriju tikšot nosūtīti vēlreiz. Solīts arī ēkas jumta un lieveņa remonts. Ozolnieku pašvaldības pārstāve E.Kairiša piebilst, ka šī ir diezgan netipiska iedzīvotāju sūdzība – citviet novadā par ūdens kvalitāti līdzīgu raižu neesot.Latvijas Universitātes profesors garoznieks Ivars Strautnieks teic, ka mitrajā un purvainajā Garozas dzelzceļa stacijas apkaimē dzelzi saturoša zemes virskārta nav retums. Pie netālajām Dūrēm viņš uzgājis limonītu, no kura hercoga Jēkaba laikos esot kausēta dzelzs. Pēc profesora domām, vispirms akas apkārtne būtu ģeoloģiski jāizpēta un tikai tad varētu spriest, ko darīt. Vēl jo vairāk par to liekot domāt fakts, ka dažus simtus metrus attālajā Garozas stacijā akā ūdens ir dzidrs.
