Līdz augusta vidum Jelgavas skolās, izņemot Vakara (maiņu) vidusskolu, pieteikušies 381 desmito klašu un 454 septīto klašu audzēkņi, kas nav būtiski mazāk nekā pērn, tomēr 1. ģimnāzijā un 4. vidusskolā pedagogi ir norūpējušies par skolēnu trūkumu.
«Esam izpildījuši minimālo programmu – nokomplektējām divas septītās klases, kaut gan bijām plānojuši trīs. Arī trīs desmitajās klasēs skolēnu skaits varēja būt lielāks,» atzīst 1. ģimnāzijas direktores vietniece Guna Stepiņa. Viņa spriež, ka saspringtās situācijas pamatā ir demogrāfiskā lejupslīde, tomēr būtiska esot arī sabiedrības attieksme pret 1. ģimnāziju kā otršķirīgu skolu, uz kuru var iet tad, ja nekur citur neņem. No 55 bērniem, kas šogad atnākuši uz septīto klasi, tikai četriem ir labs vai ļoti labs vērtējums matemātikā. Arī citus gadus skolēnu kontingents nav bijis labāks. Taču līdzšinējā pieredze rādot, ka skola spēj izpildīt ģimnāzijas kritērijus, kuri prasa, lai galvenajos priekšmetos (matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā) labas un teicamas sekmes būtu sešdesmit procentiem audzēkņu. G.Stepiņa teic, ka ģimnāzijas pedagogi iegulda lielu darbu.Aizgāja trīs klases, atnāca divasJelgavas 4. vidusskolu šopavasar beidza trīs divpadsmitās klases, taču jaunajā mācību gadā devītās klases būšot divas, katrā pa 24 audzēkņiem. Skolas direktora vietniece Ivita Steķe teic, ka bija cerēts, ka klases izveidosies lielākas. Šajā mācību gadā būs jauns fakultatīvais priekšmets – autobraukšanas apmācība. «Tas nav tāpēc, lai pievilinātu skolēnus, bet gan tādēļ, ka daudzi mācību laikā apmeklē autovadītāju kursus un tādējādi nereti iznāk kavēt stundas. Tagad, kad teorētiskā auto apmācība notiks tepat, varēsim procesu vairāk kontrolēt,» bilst I.Steķe. Arodskolas aizvilina ar stipendijuSalīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, Valsts ģimnāzijā skolēnu skaits audzis par 38. Direktores vietniece Alda Spirģe atzīst, ka desmitajā klasē, kur kopā uzņemti 143 audzēkņi, notiek atlase. Taču septītajā klasē, kur demogrāfiski esot lielāks skolēnu trūkums, ņemot vai katru, kas nāk. «Skolotāji iegulda daudz darba, un tādēļ mums ļoti reti ir gadījumi, kad kāds nesekmīgi beidz devīto klasi un saņem liecību, nevis pamatskolas atestātu,» teic A.Spirģe. Viņu uztrauc, ka vairāki pamatskolas absolventi, kas vēl pavasarī runājuši par mācīšanos ģimnāzijā, aizgājuši uz arodskolām, iespējams, tāpēc, ka tur maksā stipendiju. Uz ģimnāziju pēc vasaras darbiem Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece Ritma Tīrumniece teic, ka šogad audzēkņu kritumu nejūt. Septītā klasē uzņemti 74, bet desmitajā – 63 skolēni, kas abos gadījumos nokomplektēti trīs klasēs. Lielākā daļa jaunatnācēju ir no Jelgavas, desmit septītklasnieku ir no laukiem. Starp uzņemtajiem ir skolniece, kura sesto klasi beigusi ar vasaras darbiem. Taču kādam mācīties nemotivētam otrgadniekam uzņemšana «spīdoliešos» atteikta. Gan Spīdolas, gan arī Valsts ģimnāzija izpildījusi savus sekmības kritērijus absolventu centralizēto eksāmenu rezultātos.Trūkst objektīvu kritērijuIzglītības speciāliste Zane Oliņa, kas pētījusi mācīšanas procesu un šajā jomā ieguvusi doktora grādu, atzīst, ka nav pietiekami izvērsti kritēriji, kā vērtēt skolas. Ja tās tiek salīdzinātas tikai pēc sekmēm olimpiādēs un centralizētajos eksāmenos, tad paliek nenovērtēts darbs, ko skolotāji iegulda, strādājot ar bērniem, kas sekmēs nav izcilākie. Dabiski, ka brīvā tirgus apstākļos, kad darbojas princips «nauda seko skolēnam», nereti ģimnāzijas cenšas sagrābt visu, ko var dabūt, bet, ilgtermiņā raugoties, tām vienā brīdī var sākt pietrūkt audzēkņu, taču nevis tāpēc, ka maz dzimst bērnu, bet tāpēc, ka netiek nodrošināts solītais mācību līmenis. «Par to jādomā savlaicīgi, jo procesi var notikt diezgan strauji,» piebilst Z.Oliņa.
