Divas dienas pilsētas kultūras nama zāle bija pārpildīta. To panācis nevis profesionāls teātris, bet 4. pamatskolas estētikas klase, kas rādīja Alberta Kronenberga «Mazo ganiņu» ar Raimonda Paula mūziku.
Divas dienas pilsētas kultūras nama zāle bija pārpildīta. To panācis nevis profesionāls teātris, bet 4. pamatskolas estētikas klase, kas rādīja Alberta Kronenberga «Mazo ganiņu» ar Raimonda Paula mūziku.
Tas ir estētikas klases pērnā gada iestudējums. Nu jau šie bērni ir lieli – mācās otrajā klasē! Un, kā jau pieredzējuši, droši cēla savu darbiņu savai un citai skolai priekšā pašā mācību gada ievadījumā.
Alberta Kronenberga asprātīgās pasaciņas rīmēs it labi zināmas gan bērniem, gan vecākiem, pazīstama arī Raimonda Paula mūzika. Bet nu klāt nācis triju pedagogu – Ingrīdas Vilkārses, Lolitas Muižnieces un Aldas Skrastiņas darbs. Izrādē nav ne dekorāciju, ne speciālu tērpu. Visu panāk gaismas un bērnu skatuviskā drošība un atraisītība. Tas gan nenozīmē, ka mazajiem tēlotājiem ļauta brīva vaļa. Katra pedagoga stingrā roka te acīm redzama. Var tikai priecāties par fantāziju, ar kādu radītas bērnu daudzveidīgās kustības, grupas, izvietojums…
Izrāde kultūras namā bija par brīvu, lai gan estētikas klasei vajadzību ir tik daudz. Lolita Muižniece uzskata, ka «Ganiņš» neesot vēl tādā līmenī, lai par noskatīšanos prasītu naudu. Manuprāt, tā gan ir kautrīga pieticība. Pa skolām braukā dažnedažādi «profesionāļi», par kuru izpildījuma līmeni var tikai brīnīties – kā nav bijis kauna braukt šurp.
Lolita Muižniece sacīja arī, ka «Mazo ganiņu» vēl kādreiz izrādīt vismaz pagaidām nav paredzēts. Es gan domāju, ka to savās mājās labprāt uzņemtu ne tikai pilsētas skolas, to varētu rādīt arī uz mazākām skatuvītēm, ciešākā saskarē ar skatītājiem.
