Grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas emocijas var būt ļoti dažādas. Parasti apkārtējie gaida, ka topošā vai jaunā māmiņa būs priecīga, arī satraukta un norūpējusies.
Grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas emocijas var būt ļoti dažādas. Parasti apkārtējie gaida, ka topošā vai jaunā māmiņa būs priecīga, arī satraukta un norūpējusies.
Sieviete var justies arī nepārliecināta un vīlusies. Grūtniecība var būt smaga, un rūpes par mazuli ir smags darbs 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Arī tad, ja viņa ir rūpīgi gatavojusies bērna nākšanai pasaulē, šis laiks var radīt neparedzētus emocionālus pacēlumus un kritumus, tādēļ ļoti vajadzīgs ir ģimenes locekļu, draugu atbalsts un palīdzība. Dažreiz, pat to saņemot, sieviete var justies bēdīga un norūpējusies. Viņa kļūst ļoti jūtīga, īpaši, ja nomāc neatrisinātas problēmas kādā citā dzīves sfērā.
Skumjas pēc bērna piedzimšanas
Šādas emocijas ir visbiežāk izplatītā reakcija pēc mazuļa piedzimšanas. Skumjas parādās pēkšņi trešajā vai ceturtajā dienā pēc ļoti spilgtā un aizraujošā bērna piedzimšanas brīža, un tās izjūt 50 līdz 75 procenti jauno māmiņu. Skumjas var izpausties kā raudāšana bez acīmredzama iemesla, nepacietība, nemiers un bažas. Tie ir visizplatītākie simptomi, biežāk īsi un nepatīkami. Parasti šīs pazīmes pāriet pašas no sevis tikpat ātri kā parādījušās. Fizioloģiski tos izskaidro ar grūtniecības laika augstā dzimumhormonu līmeņa strauju krišanos.
Pēcdzemdību depresija
To izjūt apmēram katra desmitā no mātēm. Šī depresija var parādīties uzreiz pēc dzemdībām vai arī gada laikā un pat vēl vēlāk.
Tā izpaužas ar:
kūtrumu, nogurumu, nespēku;
skumjām, bezcerību;
apetītes un miega traucējumiem;
vājām koncentrēšanās spējām, apmulsumu;
atmiņas zudumu;
pārliekām rūpēm, bažām par bērnu;
nekontrolējamu raudāšanu, uzbudinājumu;
intereses zudumu par bērnu;
vainas, bezvērtības izjūtu, neadekvātu rīcību;
ar bailēm, ka bērnam notiks kaut kas ļauns;
neparedzamām garastāvokļa svārstībām;
ar intereses zudumu par seksuālām attiecībām.
Arī tad, ja sievietei ir vairāki no minētajiem simptomiem, viņai var būt «labās» un «sliktās» dienas. Tomēr katra jūtas vainīga, nokaunējusies, izolēta. Dažreiz priekšplānā ir nevis depresija, bet bažas. Tās var būt stipras kā panikas lēkmes ar paātrinātu elpošanu un sirdsdarbību, sāpēm krūšukurvī, karstuma un aukstuma izjūtu, drebuļiem, reiboņiem un stipru baiļu vai arī nolemtības un neveiksmes izjūtu. Var būt arī citas iezīmes.
Īsi pirms dzemdībām nereti parādās vajājošs nemiers. Raksturīgas uzmācīgas, atkārtojošās domas (ietverot domu par bērna savainošanu), raizes un depresija. Pēc dzemdībām sieviete dažreiz izvairās no bērna, lai remdētu savu nemieru un bailes. Šādas izjūtas rodas neatkarīgi no tā, vai sieviete tās gaida vai ne.
Skumjas, tāpat kā depresiju, var izjust pēc dzemdībām, grūtniecības laikā, arī pēc aborta.
Pēdzemdību psihozes
Psihoze ir pati bīstamākā, bet, par laimi, pati retākā reakcija. Tā ir vienai sievietei no tūkstoša, parasti pirmajās trīs nedēļās pēc bērna piedzimšanas. Izpausmes ir dažādas – var būt realitātes izjūtas zudums, kas ietver sevī halucinācijas vai māniju, bezmiegs un uzvedības traucējumi. Ja ir šādi simptomi, vajadzīga steidzama medicīniska palīdzība.
Iemesli un palīdzības iespējas
Minētie veselības traucējumi var rasties katrai sievietei, kas ir stāvoklī, kurai pēdējā gada laikā ir piedzimis bērns vai bijis aborts, kas nupat atšķīrusi mazuli no krūts, neatkarīgi no tā, kā noritējusi grūtniecība un kādos apstākļos viņa dzīvo. Daudzām tamlīdzīgas izjūtas ir pirmo reizi dzīvē. Tas nereti izraisa kaunu, bailes, neizpratni.
Par pēcdzemdību depresijas cēloņiem nav īstas skaidrības. Nozīme ir hormonu svārstībām (estrogēniem, progesteronam, vairogdziedzera hormoniem), stresam, bērnības dzīves pieredzei, iedzimtībai.
Sievietes aprūpe ir atkarīga no simptomu veida un stipruma, taču jebkurai vajadzētu saņemt ārsta palīdzību. Neārstēti šie traucējumi slikti ietekmē sievietes un bērna veselību, arī ģimenes klimatu, kas nebūt nav mazsvarīgi.
Ideāls aprūpes plāns sevī ietver medicīnisku izmeklēšanu (piemēram, vairogdziedzera hormonu analīzes u.c.), psihiatrisko novērtēšanu (psihiatrs lemj par psihotropo medikamentu nepieciešamību), psihoterapiju (galvenā metode) un dalību atbalsta grupā, kurā ir sievietes ar līdzīgām problēmām.
Arī Jelgavā ir iespējams veikt nepieciešamos izmeklējumus, konsultēties pie psihiatra un psihoterapeita. Drīzumā varētu sākt darboties arī atbalsta grupas. Profesionāla palīdzība ir svarīgs solis pretim atlabšanai.
