Gribu dalīties pārdomās par Sintijas Niklases rakstā skarto problēmu – Lāsmas pārdzīvojumi skolā (raksts «Kādu apjūsmo, bet citam jājūtas pazemotam», publicēts 6. novembrī).
Gribu dalīties pārdomās par Sintijas Niklases rakstā skarto problēmu – Lāsmas pārdzīvojumi skolā (raksts “Kādu apjūsmo, bet citam jājūtas pazemotam”, publicēts 6. novembrī).
Mani satrauca rindas: “Saskaroties ar šādu attieksmi, Lāsma pati cenšas rast risinājumu, jo viņai nav iespēju saņemt psihologa padomus un kaut kur sirds dziļumos esot jaušamas domas par zagšanu, prostitūciju un reizēm par pašnāvību.” Tas liecina, ka meitenes pārdzīvojumi sasnieguši galējo robežu – noturēties vai pakrist. Domāju, ka psihologs šajā gadījumā var sniegt morālu atbalstu, bet vairāk šoreiz ir nepieciešama praktiska palīdzība. To varētu sniegt klases audzinātāja vai jebkurš iejūtīgs pedagogs kopā ar mājturības skolotāju. Katrā skolā taču ir mājturības kabineti ar šujmašīnām, šūšanas piederumiem! Ja mājturības skolotāja ir profesionāla, var taču sarūpēt kādu auduma gabalu vai pat atdāvināt kādu lieku apģērbu un to pāršūt – mainītos meitenes izskats, celtos arī pašapziņa.
Lasot rakstu, rodas iespaids, ka Lāsma ir tikai tādu neaudzinātu tīņu barā. Kā tad tā? Un skolotāji, kas māca Lāsmas klasē? Vai klases audzinātāja neko nespēj mainīt? Vai klases audzinātāja pienākums nav stāvēt sardzē par katru cilvēkbērnu, ar ko viņš strādā? Jā! Tas prasa iedziļināšanos, iejūtību, milzīgu atdevi, bet tāpēc jau viņš ir skolotājs. Tieši šī profesija nepieļauj paviršību, vienaldzību – bez profesionālās izglītības vēl ir jābūt pamatīgai sirds izglītībai… Diemžēl reizēm dzīvē notiek pretējais. Skumji. Jārod risinājums, kā palīdzēt. Nekas nemainīsies, ja tiks pieļautas negatīvas izdarības. Jāprot apstādināt! Psihologs bez atbalsta viens pats nav spējīgs cīnīties ar bezdarbu, vienaldzības, inertuma un nabadzības sekām. Bērnunami pārpildīti, tos pat iecerēts likvidēt. Kur lai paliek šie izstumtie bērni un pusaudži?
Vēlētos, lai par skarto problēmu rakstītu arī citi lasītāji, sevišķi pedagogi.
Valentīna Barševska, skolotāja (pensionāre)
