Izglītības likuma 53. panta aizstāvībai piedalījās Saeimas deputāti, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji.
Jelgavas pilsētas un rajona izglītības darba vadītāju un arodkomiteju priekšsēdētāju kopīgajā sanāksmē Izglītības likuma (IL) 53. panta aizstāvībai piedalījās Saeimas deputāti,
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji.
Uzziņai. Likuma 53. pantā teikts: «(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.»
Variantam, kad skolotāju algu palielināšana tiek atlikta līdz 1. septembrim, nav piekritusi neviena pedagogu sabiedriskā organizācija. Izglītības ministres padomnieks finansu un ekonomikas jautājumos Aldis Baumanis sanāksmē pauda savu izglītības ekonomista viedokli: valdības piešķirtos 6,24 miljonus izmantojot no 1. septembra, attīstība nodrošināta vairāk: algas līmenis, kas rodas, šo summu izdalot četriem, nevis divpadsmit mēnešiem, ir lielāks, tas saglabāsies arī nākamajā gadā un būs par pamatu tālākai algu reformai. Pēc IZM aprēķiniem, algu reformai 2000. gada budžetā papildus nepieciešami 28,75 miljoni latu.
LIZDA Padomes priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča uzsvēra, ka arodbiedrības uzskata par nepieciešamu aizstāvēt IL 53. panta realizāciju, sākot ar 1. janvāri, jo dzīve pierāda, ka, mainoties situācijai, Saeima var grozīt jebkuru likumu. Skolotāji gatavojas protesta akcijai: 21. oktobrī notiks izglītības darbinieku arodbiedrības rīkots pikets pie Saeimas nama, sāktas sarunas arī par brīdinājuma streiku.
Uz tikšanos bija ieradušies Saeimas visu frakciju pārstāvji, izņemot «TB»/LNNK. Valdību veidojošās Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Guntars Bērziņš uzsvēra, ka līdzekļi pedagogu algām rodami budžetā, kas nav atraujams no kopīgās finansu sistēmas: – Katru latu, ko turam rokā, esam aizņēmušies.
Ja aizņemšanās turpināsies, tad finansiālās sistēmas sabrukumu G.Bērziņš prognozēja pēc pusotra gada.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts Pēteris Salkazanovs aizrādīja, ka budžetā ir neizmantotas rezerves, jo 2000. gada budžeta projektā piedāvāts samazināt īpašuma nodokli par 7,4 miljoniem latu (divkārt tiek samazināts nodoklis lielajiem uzņēmējiem) un sociālo nodokli – par 13 miljoniem latu. Uzstājās arī citi deputāti, un asā diskusija liecināja par skolotāju algu reformas politizēšanos. Cerības varēja viest Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Guntara Bērziņa apgalvojums debašu noslēgumā:
– Reformas skolotāju algām uzņemamies un veiksim. Atradīsim vēl piecus miljonus, tātad reformai būs 10 līdz 12 miljonu.
Vienīgi «Latvijas ceļa» deputāts Raitis Vītoliņš izteica vēlēšanos dzirdēt arī pedagogu domas par šo problēmu. Runāja arī skolotāji, taču viņu uzdotie jautājumi palika neatbildēti.
Sanāksmes dalībnieki atbalstīja vēstuli 7. Saeimai un valdībai, kas adresātiem tiks nodota ceturtdien Rīgā piketa laikā.
