Pilsētas mācību iestāžu vadītāji vakar apguva iemaņas, kas viņiem palīdzēs pēc iespējas operatīvāk reaģēt ekstremālās situācijās.
Pilsētas mācību iestāžu vadītāji vakar apguva iemaņas, kas viņiem palīdzēs pēc iespējas operatīvāk reaģēt ekstremālās situācijās.
Lektors Latvijas Policijas akadēmijas preses sekretārs Andrejs Filipovs pedagogiem stāstīja, kā rīkoties gadījumos, kad saņemts ziņojums par sprāgstvielas atrašanos skolā.
– Pats svarīgākais šādos gadījumos ir neļauties panikai. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi jau laikus izstrādāt rīcības plānu. Pēc trauksmes signāla, kas kalpo visiem ekstremālajiem gadījumiem, bērni jāevakuē no skolas un jānogādā drošā attālumā. Pēc tam jāizsauc policija, kas rīkosies tālāk, – skaidro A.Filipovs.
Līdz šim gan nevienā skolā ziņas par it kā ievietoto spridzekli nav apstiprinājušās, un pārsvarā draudētāji bijuši paši skolnieki, kas nav vēlējušies kārtot eksāmenu vai ieskaiti. Taču nekad šādus draudus nedrīkst uztvert par nebijušiem un vienmēr ir jābūt gataviem rīkoties operatīvi. Tādēļ sarunā ar pedagogiem A.Filipovs akcentēja drošības pasākumus, kas būtu obligāti jāievēro, lai mazinātu dažādu negadījumu iespējamību.
– Par viltus trauksmi aizturētos ļaundarus var sodīt ar naudassodu līdz 100 latiem, taču jāpiebilst, ka bieži vien lielāks sods ir tas, ka šādi audzēkņi var tikt no skolas izslēgti un vairs nevar turpināt mācības elitārākās augstskolu specialitātēs, – skaidroja lektors.
12 no viltus zvanītājiem jau ir sodīti, pārējās lietās notiek izmeklēšana.
Pedagogi atzina, ka ir ļoti svarīgi par šādas it kā pajokošanas nopietnajām sekām runāt arī jauniešu auditorijā.
Skolotājiem mācību laikā bija iespēja noskatīties Policijas akadēmijas Militārās katedras, Drošības policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas kopīgi uzņemto mācību filmu, kā arī filmu par to, kā līdzīgās situācijās rīkojas angļi.
Latvijā atskanējušie sprādzieni
1998. gadā – 59;
1999. gada 11 mēnešos – 42.
Viltus izsaukums policijai vidēji izmaksā ap 400 latu.
