Jelgavas rajona Izglītības pārvalde aprēķinājusi, ka dramatiski samazinātā finansējuma dēļ novada izglītības iestādes vairs nevarēs piedāvāt darbu 29 skolotājiem, kas līdz šim strādāja četrās reorganizētajās pamatskolās, kā arī vēl 26 citu skolu pedagogiem, kuriem pietrūka mācību stundu. Atlaišanas kompensācijās šiem skolotājiem jāizmaksā vairāk nekā 24 tūkstoši latu, un pašvaldība ir neizpratnē, kur rast šādus līdzekļus. Novadu un pilsētas skolās darbu neturpinās arī vairāki desmiti pensijas vecuma pedagogu, kuri aiziet drastisko Pensijas likuma grozījumu dēļ.
Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune uzskata, ka valsts rīkojusies nepieļaujami: «Bija nekaunība pēdējā brīdī uzgrūst pienākumu pašvaldībām izmaksāt šīs kompensācijas, spiežot pārkāpt Darba likumu, kas paredz samaksāt atlaistajiem pēdējā darba dienā. Mums, kā arī daudzām citām pašvaldībām, šim mērķim līdzekļi nebija ieplānoti, tāpēc procesā iesaistījusies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tā mēģinās vienoties ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju dabūt šo summu no neparedzētiem gadījumiem domātiem līdzekļiem, tomēr tas prasīs laiku. Tāpēc esam nolēmuši, cik iespējams, atrast šos līdzekļus savā budžetā un vēlāk, kaut tiesas ceļā, piedzīt no valsts.» Tomēr vienalga atlaistie skolotāji kompensācijas saņemšot ar nokavēšanos, jo novads juridiski sākšot darboties tikai 1. septembrī.Ne Jelgavas, ne Ozolnieku novada pašvaldības pagaidām neziņo, cik daudz pedagogu pamet skolas Pensijas likuma grozījumu dēļ. Informācija vēl mainās, apgalvo Ozolnieku novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis. Taču zināms, ka Teteles pamatskola tāpēc šķīrusies no līdzšinējā direktora. «Galvenais, kāpēc aizeju no darba, ir ne tik daudz nevēlēšanās strādāt par pliku paldies, bet bažas, vai spēšu noturēt savā skolā pienācīgu izglītības kvalitāti. Es nevaru to prasīt no skolotājiem, kuriem nespēju nodrošināt algu. Tas ir protests pret valdības bezatbildīgo rīcību!» atzīst pensijas vecumu sasniegušais nu jau bijušais direktors Antons Želna. Pensijas likuma grozījumu rezultātā līdz 31. jūnijam vēlmi aiziet no darba Teteles pamatskolā bija izteikuši septiņi pedagogi, bet atlūgumu bez A.Želnas iesniedza vēl viena pensijas vecumu sasniegusi skolotāja. Pārējie nolēmuši strādāt, samierinoties ar samazinātu pensiju (par 70 procentiem) un krietni pieticīgāku atalgojumu par pedagoģisko likmi (348 latu vietā tagad maksās 250 latu).Jelgavā darbu uzteikuši 62 no 113 pensijas vecumu sasniegušajiem skolotājiem, kas līdz šim pasniedza teju visus mācību priekšmetus, izņemot vēsturi un kulturoloģiju. Tomēr vakances īpaši neveidojas, stāsta Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza: «Cenšamies tās aizpildīt ar savā rīcībā esošajiem resursiem, lai nodrošinātu kolēģiem likmes. Skarbi, bet tā ir!» Viņa norāda, ka būs pedagogi, kuriem paliks mazāk stundu un atsevišķi arī zaudēšot darbu. «Piemēram, nevarēsim vairs algot trīs no septiņiem psihologiem, kas strādāja pilsētas izglītības iestādēs. Ar dažiem esam pārrunājuši idejas, kā turpmāk veidot individuālo darbu,» viņa stāsta, atklājot, ka par darba iespējām Jelgavas skolās cītīgi interesējas arī kaimiņu pašvaldību pedagogi. Lielākas izredzes varētu būt fizikas, matemātikas un vēstures skolotājiem.
