«Jauno mācību gadu sagaidu ar pozitīvām izjūtām. Būs prieks satikt kolēģus un savas audzināmās 9. klases bērnus. Turpināšu metodisko darbu un projektu virzību. Nesen ļoti veiksmīgi piedalījāmies Britu padomes organizētajā projektā. Patlaban ir doma iesaistīties Eiropas Savienības skolu programmā «eTwinning»,» atklāj Jelgavas 6. vidusskolas direktora vietniece Aina Jēgere. Viņa bija to piecu izglītības darbinieku vidū, kuri, ieņemot jaunu amatu, vakar tika sveikti Jelgavas pedagogu sanāksmē.
Jelgavas pedagogu ikgadējā sanāksmē kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem jaunajam mācību gadam pilsētas vadība izvirzīja turpināt izglītības sistēmas reformu, lielāku uzmanību vēršot uz tiem, kam neveicas mācībās. Skolēnu mazāk par septiņiem tūkstošiemĪpašas problēmas esot 7. – 9. klašu skolēniem dabaszinību priekšmetos, tas neļaujot viņiem pilnvērtīgi iegūt ne vispārējo vidējo, ne profesionālo izglītību, norāda pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Viņa piebilst, ka jaunais mācību gads Jelgavā būs zīmīgs ar to, ka pilsētas izglītības darbinieku saimei pievienojies jauns kolektīvs – bērnudārzs «Ķipari» –, bet skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās samazinājies un paslīdējis zem septiņu tūkstošu sliekšņa. Taču tas netraucēšot nodrošināt visu 15 pirmsskolas izglītības iestāžu un 13 vispārizglītojošo, profesionālo, mākslas, mūzikas un sporta skolu darbību. Jāpiebilst, ka 2010./2011. mācību gada sākumā 1. – 12. klasē Jelgavā zinības apguva 7076 skolēni.Neviena jauna skolotājaPilsētas pedagogu sanāksmē šogad gan netika sumināti jaunie skolotāji. Jelgavas vadības sveicienus saņēma jaundibinātās pirmsskolas izglītības iestādes «Ķipari» vadītāja Tija Milgrāve un viņas vietniece Nora Vilaua, Vizma Vītola, kura turpmāk pildīs vadītājas vietnieces pienākumus bērnudārzā «Pasaciņa», jaunā direktora vietniece Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā Daiga Dzērve un 6. vidusskolā – A.Jēgere. Par gūto novērtējumu un piešķirto Rietumzemgales profesionālās izglītības centra statusu sveicienus sanāksmē saņēma arī Jelgavas Amatniecības vidusskolas kolektīvs. Pedagogi tikās arī radošajās darbnīcās, lai gūtu jaunas idejas, kā, piemēram, skolēnos attīstīt uzņēmējspējas, lietot jaunākās informācijas tehnoloģijas, mācīties kritiski domāt, sagatavot skolai sešgadniekus un veicināt pirmsskolēnu valodas attīstību. Savukārt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs iepazīstināja skolotājus, kā iestāde var palīdzēt apgūt pilsētas vēsturi, bet Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs – latviešu literatūru un teātra vēsturi.
