Kad valdība pieņem kādu lēmumu, kas skar nodokļu politiku, pirms tam nevienojoties ar sociālajiem partneriem, tas ir kārtējais solis ēnu ekonomikas palielināšanas virzienā, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.– Kā vērtējat līdz šim publiskoto nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas modeli?Līdz tam brīdim, kad tika ņemts vērā tā saucamais lielais rāmis, kas paredzēja nepalielināt nodokļus un nodevas, šis process bija pieņemams. No darba devēju viedokļa bija būtiski, lai netiktu celti nodokļi un nesamazinātu pensijas, jo svarīga ir ne tikai uzņēmējdarbības vide, bet arī sociālais miers. Savukārt, kad tika veiktas izmaiņas un konsolidācijā pievienotas papildu summas, un par tām netika informēti sociālie partneri, visus noliekot, kā mēdz teikt, fakta priekšā, šis process vērtējams kā īpatnēja rīcība. It īpaši brīdī, kad visām pusēm ir svarīgi vienoties savā starpā. Ir būtiski, lai, ejot pie starptautiskajiem aizdevējiem, valdībai būtu gan darba devēju, gan ņēmēju mandāts. Mēs sekojam visam līdzi un izprotam situāciju, bet ir jārunā ar konkrētās nozares pārstāvjiem un tikai tad jāpieņem konkrēti lēmumi, vienojoties ar nozari. Runa ir par to, ka viss notiek pēdējā brīdī un necaurspīdīgi.– Tiek plānots celt nodokli azartspēļu darbībai. Kādas problēmas tas var radīt?Nav runa par to, vai atbalstām vai neatbalstām azartspēles. Taču tā ir nozare, kas nes valstij nodokļus. Jau iepriekš saistībā ar šo nozari izdarīts liels darbs, caurspīdīgā procesā visu izanalizējot, un ir secināts, ka līdz šim, kad nodokļa likme ir 10 procentu, tā iekasējamība ir 95 procenti. Tātad pamatā azartspēles Latvijā ir legālajā pusē, un tas ir tieši vienošanās rezultāts. Kad stundas laikā likme tiek palielināta no 10 līdz 15 procentiem, neko nesaskaņojot, nevienojoties ar nozari, tas ir kārtējais solis ēnu ekonomikas virzienā, nemaz jau nerunājot par tādām sekām kā darbinieku atlaišana, neiekasētās summas sociālā nodokļa veidā un tamlīdzīgas lietas. Aprēķins šajā jomā ir ļoti skarbs – tas mērāms daudzos miljonos latu. Viens valdības solis ietekmē ne tikai attiecīgā nodokļa iekasēšanas summu, bet gan uzreiz rada multiplu efektu. Tāpēc katra valdības soļa ietekme uz ekonomiku ir jāizanalizē.– Plānots arī dubultot finanšu stabilitātes nodevu.To izlēma faktiski pēdējā brīdī, un stāsts ir līdzīgs tam, kāds ir ar azartspēļu nodokli. Protams, uz darba devēju repliku par to, vai šāds solis izrunāts ar Latvijas Komercbanku asociāciju, vai ir izvērtēts, kā tas ietekmēs banku starptautisko konkurētspēju, atbilde bija – bankām tā summa jau nav liela, tā ir samērā niecīga… Protams, banku sektors ir ļoti ietilpīgs, tas ir liels, bet uzņēmējiem jau tagad ir bažas, ka šīs nodevas palielinājums tiks pārlikts uz patērētāju pleciem. Turklāt, ja vēl šis jautājums būtu izrunāts ar nozari un panākta vienošanās, nebūtu nekāda pārsteiguma. Bet tagad valdība noteiktu līniju ir pārkāpusi, un ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā tā ir.– Var teikt, ka valdības solījums konsolidācijas procesā nodokļus necelt nav pildīts?Protams, nav pildīts! Darba devēji savulaik parakstījuši vienošanos ar Finanšu ministriju par sadarbību, un gribētos, lai šī valsts iestāde to tomēr pildītu. Būtu tomēr vērts rēķināties ar tiem, kas ienes naudu valsts budžetā, un tad konsolidācijas process būs mazāk sāpīgs.– Konsolidējamās summas apmērs pārsniedzis pesimistiskākās prognozes. Uz kā rēķina būtu vajadzējis veikt šo procesu? Kur bija jāmeklē nauda?Sākotnēji tiešām bija finanšu ministra solījums, ka budžets būs jāmazina maza trīsciparu skaitļa apmērā, bet beigās tas nemaz nebija tik mazs.Skaidrs, ka pārdomāta plānveidīga konsolidācija mums jebkurā gadījumā ir vajadzīga – tas ir stāsts tikai un vienīgi par to, kā mēs sabalansējam savus izdevumus ar ieņēmumiem. Šis mājasdarbs mums ir jāizpilda. Pretējā gadījumā gluži kā nepaklausīgam skolēnam aizdevēji pasaka – ejiet, pamācieties vēl un tad nāciet atkal! Valdība jau trešo reizi pārstrādā savu mājasdarbu. Jāsaprot, ka tas viss ir vajadzīgs mums pašiem, nevis aizdevējiem, un, zobus sakožot, jāveic reālas strukturālās reformas, lai cik nodeldēts jau ir šis jēdziens. Vajag iziet cauri visām pozīcijām, izvērtēt, kur ko var ietaupīt, un to arī izdarīt. Jau izveidoti samērā labi auditi, kuros ir pateikts, kur ir funkciju pārklāšanās, kur ir nevajadzīgas funkcijas. Atliek šo jautājumu vienīgi atrisināt. Runa ir par politiskās gribas neesamību, kā arī stihisko pieeju katra nākamā gada budžetam, kas darba devējiem rada stresu. Uzņēmēji šodien faktiski dzīvo trīs gadus uz priekšu, bet nākamais gads viņiem jau ir kā šābrīža fakts. Būtu ļoti bezatbildīgi no uzņēmēju puses, ja viņi tikai tagad plānotu nākamā gada piegāžu cenas un tamlīdzīgas lietas. Tādējādi uzņēmēji šobrīd sēž neziņā par to, kas nu būs, kādi jaunumi gaidāmi nākamajā rītā.Tāpat ir darbības, ko jau tagad var veikt ātri un nesāpīgi. Piemēram, konstatēt, kuras ir valstij neraksturīgās funkcijas, tās deleģējot privātajam biznesam, kas ātri tās pārņems un efektivizēs. Tādā gadījumā būs labi gan valstij, gan biznesam. Jāpārskata arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldība – šis process ir sācies. Arī tur ļoti ātri un vienkārši var efektivizēt sistēmu.– Plānots, ka 26 miljoni latu tiks iegūti uz ēnu ekonomikas rēķina. Cik tas ir reāli?Redzot, kā pildās nodokļu iekasējamība, varbūt uz šo skaitli mēs pat varam cerēt. Bet, protams, mūsu ambīcijas ir daudz lielākas. Redzams, ka šajā jomā ir liels darba lauks. Pelēkais sektors ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tā sastāvdaļas ļoti dažādas. Pirkumi bez čeka – tas ikdienā ir sīks nodarījums, kas noteiktā periodā veido lielu naudas masu. Savukārt kontrabanda ir atsevišķi gadījumi, no kuriem katrs veido lielu summu. Jautājums ir – ar kuru no šīm sfērām vajadzētu cīnīties. Piemēram, ir vai nav nodokļu optimizēšanas iespēja attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu. Svarīgi ir saprast – cik naudz naudas valsts iegūs no katra tā atdabūšanā ieguldītā lata. Protams, nedrīkst būt arī gadījumi, ka uz valsts robežpunktiem novērošanas kamerās sper zibens, pazūd visi sakari un notiek citas tamlīdzīgas lietas.– Minējāt, ka labi tiek iekasēta nodokļu nauda. Vai uzskatāt, ka tas ir uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina?Droši vien, ka tomēr jārunā par reālu ekonomikas pieaugumu. Protams, tas ir nenoliedzami – kad ekonomika aug un uzņēmējiem palielinās apgrozījums, ir stabilitāte, atveras jauni tirgi, rodas jaunas iespējas, daudzas ēnu ekonomikas «slimības» atkrīt pašas no sevis. Tātad šie faktori ir savstarpēji saistīti. Nav šaubu par to, ka krīze ir galvenais ēnu ekonomikas cēlonis – runa ir par izdzīvošanas stratēģiju.– Līdz šim valdībai ir pārmests, ka daudzo konsolidācijas pasākumu rezultātā no valsts ekonomikas izņemta nauda. Vai uz nākamā gada plānotajiem pasākumiem var attiecināt šo pašu apgalvojumu?Runa ir par tā saucamo žņauga efektu. Uz īsu brīdi ar žaugu asiņošanu iespējams apturēt, un tam ir pozitīvs efekts, savukārt ilgstoši tas ir bīstami. Visa mūsu ekonomiskā sistēma būvēta tā, ka naudai jābūt apritē. Jo mazāk tās ir apritē, jo lielākas problēmas ir biznesam, tautsaimniecībai. Līdz ar to naudas masas lielums un aprites ātrums mums ir kritisks. Ja izdomāsim kādu citu sistēmu, būtiskāki būs citi faktori. Protams, ja mēs visiem spēkiem neveicināsim iekšējo patēriņu, tikai ar eksportu vien diez vai noturēsimies. Tiesa, tieši eksports mūs ir glābis visu šo laiku.– Uzskatāt, ka eksports Latvijas tautsaimniecību glābs arī turpmāk, ņemot vērā, ka galvenie mūsu eksporta tirgi gatavojas būtiski samazināt izdevumus?Tāpēc jau arī daudzi mūsu darba devēji aktīvi strādā Azerbaidžānā, Kazahstānā, Indijā un tamlīdzīgās valstīs. Ļaujiet tikai biznesam strādāt, un tas atradīs nišas. Vajadzīgs vien neliels valsts atbalsts, kas izpaustos kā netraucēšana strādāt un pārsteigumu neradīšana nākamās dienas rītā. Ja uzņēmējiem būs pārliecība vismaz par to, ka izmaiņas noteiktos likumos gaidāmas pēc gada, nevis pēc mēneša, arī tas jau viņiem dotu zināmu drošības sajūtu un spēju plānot turpmāko darbību. Piemēram, kā sadalīt savus resursus, kā veikt risku diversifikāciju kontekstā ar dažādiem tirgiem. Protams, šobrīd mūsu lielākais eksporta tirgus ir ES, un tāpēc mūsu uzņēmēji aktīvi darbojas pretējā virzienā, kas ir ļoti labi.
