Vai ir iespējams atjaunot darba stāžu par laukos tēva saimniecībā nostrādātiem gadiem, ja reģionālais arhīvs apliecina, ka attiecīgā pagasta zemnieku saimniecības grāmatas nav saglabājušās?
Vai ir iespējams atjaunot darba stāžu par laukos tēva saimniecībā nostrādātiem gadiem, ja reģionālais arhīvs apliecina, ka attiecīgā pagasta zemnieku saimniecības grāmatas nav saglabājušās? Kur jāvēršas šādā gadījumā?
Ja arhīva izziņu par darbu vecāku saimniecībā nevar saņemt (ir pieprasītas izziņas ne tikai no reģionālā arhīva, bet mēģināts tās iegūt arī Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā, Slokas ielā 16, LV -1007 un Latvijas Valsts arhīvā Rīgā, Bezdelīgas ielā 1, LV-1007) un arhīvu darbinieki ir izsnieguši rakstiskas vēstules par to, ka nepieciešamās informācijas viņiem nav, tad jums darba stāžs jāatjauno tiesas ceļā sevišķās tiesāšanas kārtībā. Tā tiesa izskata lietas par faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme. Jums jāiesniedz tiesā savā dzīvesvietā rakstveida pieteikums par darba stāža noteikšanu, kad strādājāt tēva saimniecībā. Tā kā dokumenti, kas apliecina darbu, nav saglabājušies, jums šis laiks būs jāpierāda ar lieciniekiem, kuriem tiesā vajadzēs mutiski liecināt, ka strādājāt tēva saimniecībā, un jāatbild uz jautājumiem. Pieteikuma sastādīšanai jums jāvēršas pie licencēta jurista, kas darbojas individuāli vai birojos, vai pie zvērināta advokāta.
Strādājot pie saimnieka, guvu darba traumu. Darba līgums ar mani nebija noslēgts. Saimnieks atsakās maksāt par slimošanas laiku, jo es neesot bijis ar viņu darba attiecībās. Ko darīt un kādas ir man tiesības?
Pirmkārt, saņemt no medicīniskās iestādes izziņu par ārstēšanu, palīdzības sniegšanu utt., kurā būtu norādīts konkrēts laiks. Otrkārt, sniegt prasību tiesā par faktisko darba tiesisko attiecību atzīšanu. Tiesas lēmums varētu būt vajadzīgs darbiniekam, piemēram, lai pierādītu, ka viņš bijis darba tiesiskajās attiecībās laikā, kad guvis darba traumu. Treškārt, mēģināt atrisināt strīdu par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz iepriekš minētājiem faktiem, ar darba devēju (saimnieku) mierīgā, ārpustiesas ceļā, t.i., pārrunās. Ja tās nedod rezultātu, nosūtīt viņam rakstisku piedāvājumu atlīdzināt izdevumus par veselībai nodarīto kaitējumu.
Cilvēki pie mums (pagaidām) ir pacietīgi un nav tik kāri uz tiesāšanos kā Eiropas Savienības valstīs, bet tas nenozīmē, ka darba devējiem būtu jāmudina savi darbinieki uz izmisuma soļiem tiesas nama virzienā. To var novērst vienkārši: ar laikus samaksātu algu, kaitējuma atlīdzināšanu un pareizi sastādītu «papīru» – darba līgumu.
Ēriks Vēveris, tālrunis 3029174
