«Vēl neesmu izlēmis.» «Vēl domāju.» «Vēl neesmu izšķīries starp divām partijām.» Lai arī līdz 11. Saeimas vēlēšanām vairs nepilnas pāris dienas, šādas un līdzīgas atbildes dzirdam pat no citkārt pārliecinošu un respektējamu viedokļu paudējiem. Acīmredzot pats vēlēšanu ārkārtas statuss liek meklēt no mūsu līdzšinējās balsotāja prakses ko atšķirīgu, jo – nu negribas taču nevienam jau svētdien nonākt atpakaļ pie 23. jūlija referenduma izjūtām, kas lika vilkt krustu, lai šie (10. Saeimas) deputāti «iet mājās».Tiesa, situāciju sarežģī fakts, ka liela daļa atlaisto nekur tālu nav aizgājuši un, tepat vien starp 13 partiju pieteiktajiem 1090 kandidātiem ierakstījušies, ar saviem reklāmas rullīšiem atkal glauda mūsu acis un ausis. Viens, fokusējies uz slimību māktajiem, baida ar vēl dārgākām apkures un zāļu cenām, ja konkurents nāktu pie varas. Cits cer rast atbalstītājus starp prezidenta varas cienītājiem, norādot uz ASV kā labklājības valsts piemēru (kas gan, pēc pēdējiem iedzīvotāju nabadzības pētījuma datiem, kļuvis apšaubāms). Kāds, orientējies uz demokrātijas aizstāvjiem, sola raudzīties ziemeļvalstu virzienā, kāds ceļ ārā savulaik no austrumpuses nākušu ideju atbalsis, vēl kāds tikmēr klauvē pie «unikālā latvieša» sirdsapziņas. Interneta vietne gudrasgalvas.lv aicina «pielaikot» partiju ar anketas palīdzību, noskaidrojot, kuram politiskajam veidojumam jūsu uzskati vistuvākie. Taču ne mazāk svarīgs arī jautājums, cik lielas ir «vispiegulošākās» partijas izredzes aiznest jūsu viedokli līdz pārstāvniecībai Saeimā.Jā, vēl brīdi varam laikot, griezt, palaist vaļīgāk, ieturēt un varbūt šajā «šūšanas procesā» atcerēties arī septiņkāršas mērīšanas gudrību, mēģinot izvērtēt, ko un kāpēc ir vai nav izdarījuši seši iepriekšējie atjaunotās brīvvalsts Saeimas sasaukumi.
