Naktī no piektdienas uz sestdienu Valmierā notika viena no lielākajām tehnogēnajām katastrofām Latvijā pēdējo gadu laikā.
Naktī no piektdienas uz sestdienu Valmierā notika viena no lielākajām tehnogēnajām katastrofām Latvijā pēdējo gadu laikā. Plīsa maģistrālais gāzes vads Tallina – Vireši. Kāpēc tas notika, gan jau speciālisti noskaidros. Šoreiz par to, vai un kādā veidā valmieriešiem bija jāuzzina, kas nakts vidū noticis un, galvenais, ko viņiem darīt. Šī bija reize, kad varējām pārliecināties, vai šajā ziņā kaut kas mainījies pēc janvāra sākumā notikušās pēdējo desmitgažu lielākās vētras. Toreiz daudz runāja par cilvēku informēšanas problēmām.
Valmierā bija pilna notikumu buķete – tehnogēnā katastrofa, pēc tam ilgstoša iedzīvotāju neziņa par to, kas noticis, tīkla pārslodzes dēļ normāli nedarbojas mobilie telefoni, pēc piecdesmit minūtēm atskan trauksmes sirēnas un tikai pēc pusotras stundas informācija Latvijas sabiedriskajā radio. Janvārī “Ziņu” redakcijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis skaidroja, ka janvāra vētra pierādīja līdzšinējās civilās aizsardzības sistēmas neefektivitāti un solīja, ka jauna tiks izstrādāta tuvāko mēnešu laikā. Valmierā notikušais apliecināja, ka nekas jauns un efektīvāks joprojām neeksistē. Ministrs toreiz uzskatīja, ka “(..) lielākais haoss un nesaprašanās valdīja Rīgā. Turklāt nevis pašvaldībā, bet dažādo dienestu nesaskaņotā rīcībā. Tā turpināties nedrīkst, un sistēma tiks pilnveidota. Līdz 28. janvārim tos (priekšlikumus – red.) apkoposim, februāra otrajā pusē koncepcijai jābūt apstiprinātai Ministru kabinetā. Pēc tam Saeimai būs jāizdara labojumi Civilās aizsardzības likumā. Cilvēki vēl tagad par civilo aizsardzību glabā priekšstatus, kas palikuši no padomju laikiem. Daudziem liekas, ka, izdzirdot trauksmi, būtu jāuzvelk gāzmaska un jāmeklē tuvākais pagrabs. Bet pašlaik neviens nevar precīzi pateikt, ko darīt, ja atskan trauksmes signāls. Jaunā koncepcija un likuma grozījumi precīzi noteiks darbību šādā situācijā.” Valmieras notikumi apliecināja, ka cilvēki “uz vietām” – avārijas, glābšanas dienesti un policija – strādāja normāli. Protams, savu iespēju robežās. Bardaks ar iedzīvotāju informēšanu sākās tieši Rīgā.
Saskaņā ar noteikto kārtību vietējais operatīvais štābs par notikušo un postījumu apmēriem, kā arī iespējamo riska pakāpi cilvēkiem informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Rīgā. Savukārt tur, izejot visas birokrātiskās saskaņošanas, tiek lemts, vai nepieciešams iedarbināt trauksmes signālu. Pēc tam tiek sastādīts dokuments, kuru pa faksu nosūta valsts radio un televīzijai, kas šo informāciju pārbauda vēlreiz. Tātad saskaņā ar noteikto kārtību informācijai par to, kas noticis un kas jādara katram cilvēkam, kurš nakts vidū pierauts kājās, jāiziet tik gara lēmumu pieņemšanas ķēde, ka, var gadīties, glābjamie visu kņadu uz zemes vēros, jau sēžot uz mākoņa maliņas.
Jelgavā dzīvojošajiem un strādājošajiem pagājušās nedēļas nogales notikumi ir aktuāli ne mazāk kā Valmierā. Pilsētas pašā centrā atrodas Latvijā lielākais dzelzceļa mezgls, caur to katru dienu tiek pārvadātas dzīvībai bīstamas ķīmiskās vielas. Pilsētas teritorijā rūpniecības uzņēmumos atrodas tonnām sašķidrināta amonjaka. Cik zināms, pilsētas ārkārtas komisija kopā ar speciālistiem izstrādājusi un nesen aktualizējusi rīcības plānu ārkārtas situācijām, kurā katram pilsētas dienestam ierādīta precīza darbošanās vieta. Pie pašreizējās apziņošanas sistēmas “vājais punkts” atrodas Rīgā. Cienījamie lēmēji, vai gaidīsiet, līdz notiks traģēdija ar cilvēku upuriem?
