Mūsdienās karsta vasara nav iedomājama bez peldēšanās un sauļošanās jūrmalā, un diez vai atgriezīsies tās dienas, kad sievietes un vīrieši pludmali drīkstēja apmeklēt tikai atsevišķos laikos.
Mūsdienās karsta vasara nav iedomājama bez peldēšanās un sauļošanās jūrmalā, un diez vai atgriezīsies tās dienas, kad sievietes un vīrieši pludmali drīkstēja apmeklēt tikai atsevišķos laikos.
Interesanti, ka jau Senajā Romā atrodami pašreizējo peldkostīmu priekšteči – sicīliešu mozaīkā, kas radīta mūsu ēras sākumā, meitene attēlota spēlējam bumbu, un viņas apģērbs ļoti atgādina bikini. Jāsecina, ka bija vajadzīgi divi gadu tūkstoši, lai tas parādītos atkal.
Peldēšanas kostīmi radušies tikai pagājušā gadsimta sākumā, kad upju un ezeru krastos sāka ierīkot peldvietas. Vīrieši pludmalēs valkāja apakšbikses, bet sievietes garus kreklus. Mazliet vēlāk peldkostīms kļuva arvien sarežģītāks – krekls tika apvienots ar biksēm. XIX gadsimta otrajā pusē morāle un mode jau pieļāva, ka sieviete parāda nepiesegtas kājas. Tajā laikā modē nāca kleitveidīgi kostīmi ar korsetēm.
Līdz ar peldkostīmu parādīšanos radās arī pārģērbšanās problēma – ar īpašiem furgoniem, kuros bija iejūgti zirgi, peldētāji tika ievesti ūdenī.
Latvijā peldkostīmu vēsture īpaši strauji neattīstījās. Ideja par peldkostīmiem parādījās 1875. gadā, tomēr šis izgudrojums tolaik neieguva sabiedrības atsaucību. Savukārt 1897. gadā gubernators izdeva rīkojumu par peldēšanos kostīmos, turklāt bija arī noteikumi, kādiem tiem jābūt, – ar biksēm līdz ceļgaliem, ar jostu un bezroku kreklu. Latvijā pieņemt konkrētu lēmumu par peldvietām un to apmeklēšanu acīmredzot nebija viegli, jo ik pēc pāris gadiem kārtība tika mainīta. 1905. gadā atkal, tāpat kā agrāk, tika noteikti atsevišķi peldēšanās laiki sievietēm un vīriešiem, bet pēc septiņiem gadiem atgriezās pie pludmaļu apmeklēšanas kopā.
1914. gadā izdota speciāla pavēle, ka peldēties drīkst tikai un vienīgi peldkostīmos.
Ūdens procedūru cienītājiem Rīgas jūrmalā tika izveidotas speciālas laipas, par kuru izmantošanu vajadzēja maksāt. Bijuši arī rati, ar kuriem peldētgribošos ieveda jūrā un pēc tam izveda ārā. Arī par to, protams, bija jāmaksā. Atpūtnieku skaits Rīgas jūrmalā strauji auga: 1864. gadā – 18 000, bet 1914. gadā – 70 000 cilvēku. Iecienītā atpūta Rīgas jūrmalā veicināja transporta attīstību. Populārākā atpūtas vieta bijuši Dubulti.
ASV sieviešu peldkostīmu garums divdesmito gadu beigās bija stingri noteikts. Tad pludmales sargi tos pārbaudīja ar centimetramēru rokās. Tā nebūt nav vienīgā interesantā lieta, kas saistīta ar peldēšanās vēsturi. Pirms ievešanas furgonu rašanās par dāmu iekļūšanu ūdenī rūpējās speciāli «peldēšanas lietu meistari», kas viņas ienesa un pēc peldes iznesa.
Mūsdienās ar peldkostīmiem kādu vairs grūti pārsteigt, tomēr būtu ļoti interesanti, ja pēkšņi atgrieztos agrāk populārie – svītrainie tērpi ar biksēm līdz ceļgaliem. Ja bikini, spriežot pēc vēstures liecībām, bija jau Senajā Romā un arī vēlāk kļuva par modernu apģērbu, nebūtu brīnums, ka tagad šķietami smieklīgie svītrainie tērpi no jauna būtu modē. Varbūt paredzama atgriešanās pie agrāk piedzīvotā vēl izteiktākā formā, kad tiktu atkal pasludinātas konkrētas stundas, kurās pludmali apdzīvo vīrieši, kurās – sievietes? Tas nemaz nebūtu īpašs brīnums, jo tagad aktuāls ir viss dabīgais. Nūdistu peldvietas vairs nevienam neizraisa izbrīnu. Nūdistu klubi, starp citu, radās tieši tolaik, kad bija nodalītas peldstundas vīriešiem un sievietēm. Diezin vai peldkostīmus nākotnē izdosies izskaust no modes – kas jau vēsturē ienācis, tas uz palikšanu. Galu galā «izgājiens» peldkostīmos ir neatņemama skaistumkonkursu sastāvdaļa, un tie, vismaz Latvijā, ir populāri. Peldkostīmi ir viens no apģērbiem, tātad – joma sievietēm, kur eksperimentēt un atklāt tieši savu gaumi un kāda konkrēta brīža izjūtas. Viss iepriekšminētais pierāda, ka arī peldkostīmu mode mainās un tai ir jāseko līdzi. Pludmalēs uzvilkto apģērbu, protams, papildina arī dažādi aksesuāri.
—
Nekad nepērc apģērbu ar domu, ka tas tev derēs pēc tam, kad būsi atbrīvojies no pāris mārciņām svara.
(H.Džeksons Brauns, jun.)
