Pēc pēdējām divām dienām, kad lija lietus un sniga sniegs, daudzviet pilsētā gājējiem vai nu jābrien cauri milzu peļķēm, vai arī, tās mēģinot apiet, jāiet pāri zāliena joslām.
Pēc pēdējām divām dienām, kad lija lietus un sniga sniegs, daudzviet pilsētā gājējiem vai nu jābrien cauri milzu peļķēm, vai arī, tās mēģinot apiet, jāiet pāri zāliena joslām.
Pašvaldības uzņēmuma «Komunālā pārvalde» tehniskais direktors Jānis Mutjanko atzina, ka diemžēl ietvju kvalitāte esot neapmierinoša. Arī tāpēc, ka daudz lijis un snidzis. Ko Komunālā pārvalde dara, lai uzlabotu situāciju pilsētā?
– Jau pirmdien no rīta tika pārbaudīti lietus kanalizācijas uztvērēji un konstatēts, ka dažās vietās tie nedarbojas. SIA «KULK» tika uzdots peļķu vietas likvidēt. Pirmdien darbu veikšanai bija daļēji labvēlīgi apstākļi, tāpēc no rīta Lielajā ielā bedres lāpīja ar auksto bitumu. Otrdien laika apstākļi neļāva nekādus remontdarbus veikt. Darbi, iestājoties labvēlīgākiem laika apstākļiem, tiks turpināti, – apgalvoja tehniskais direktors.
Tas, ka iedzīvotāji, apejot peļķes, brien pa zālāju zonām, pēc tehniskā direktora domām, nevarot tām kaitēt. Bet, ja tomēr tā notikšot, ar zālāju atjaunošanu nodarbosies SIA «KULK».
Visus pilsētas iedzīvotājus, gan kājāmgājējus, gan braucējus, tehniskais direktors aicināja pieciest radušos situāciju, jo radikālas izmaiņas pilsētas ielu stāvoklī neesot gaidāmas.
Bedru lāpīšanas darbiem uz ielu braucamās daļas esot paredzētas 13 tonnu bituma. Remontam izmanto arī ķieģeļus.
Taču kā māja nevar pastāvēt bez pamatiem, tā arī iela, uzskata J. Mutjanko. Tāpēc svarīgi esot arī tas, kas atrodas zem ielām. Pilsētas ielas savulaik būvētas uz drupām, Jelgavā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Pašlaik arī laika apstākļi ir tādi, ka ceļi rūgst un kļūst par dubļu vannām. Straujās laika apstākļu maiņas šoziem rada apstākļus, kad sniega un lietus ūdeņi atkušņa laikā iekļūstot sīkās plaisās, «saplēš» pat nesen klātu asfalta segumu. Jāpiebilst, ka asfalta klāšana vēl joprojām notiek pēc vecas tehnoloģijas. Līdzekļu trūkuma dēļ zem tā netiek liktas granīta, bet gan zemākas kvalitātes dolomīta šķembas. Tomēr Komunālā pārvalde darot visu, kas esot tās spēkos.
Bezspēcība spilgti izpaužas Autoostas teritorijā, kur lielās peļķes un nenotīrītais sniegs traucē autobusu kustību un iekāpšanu tajos. Jānis Mutjanko skaidro, ka Autoostas trešo un ceturto peronu, ko apsaimnieko pašvaldība, nevarot notīrīt, jo neesot tādas tehnikas. Pārējo teritoriju apsaimnieko Autobusu parks. Autobusu parka direktora vietas izpildītājs Arnis Jansons ar pārplūdušo autoostas teritoriju neesot mierā, bet, viņaprāt, par tās tīrīšanu atbildīga ir Komunālā pārvalde. A.Jansons vairākkārt esot vērsies pie tās, bet teritorijas sakoptība neuzlabojas.
