Vairākus gadus tiek lauzti šķēpi par to, vai Jēkabpils rajona Krustpils pagasta Ozolsalā tiks uzcelta celulozes rūpnīca.
Vairākus gadus tiek lauzti šķēpi par to, vai Jēkabpils rajona Krustpils pagasta Ozolsalā tiks uzcelta celulozes rūpnīca. Projekta atbalstītāji min milzīgās investīcijas, bet pretinieki uzsver uzņēmuma negatīvo ietekmi ne tikai uz Latvijas vidi, bet uz visu Baltijas reģionu.
Sākotnēji bija paredzēts, ka projektu realizēs Zviedrijas koncerns “Sodra”, bet vēlāk tas nolēma izstāties, un 33 procentus “Baltic Pulp” akciju pārņēma otrs projekta ārvalstu investors – Somijas “Metsaliitto Group”. Pašlaik somiem pieder 67 procenti akciju, bet Latvijas valstij 33 procenti. Projekta sekmīgas realizācijas gadījumā Latvija plānoja no tā izstāties, kas ļautu “Metsaliitto” projektu realizēt vieniem pašiem. Tika arī paredzēts, ka investīcijas sasniegs teju 900 miljonu eiro, kas ir lielākais līdz šim piedāvātais ārvalstu investīciju apjoms, kā arī darbs tikšot nodrošināts gandrīz 350 cilvēkiem. Pirms dažiem mēnešiem publicēts Vides ministrijas pakļautībā esošās Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens. Par to, vai mums Latvijā vajadzīga šāda rūpnīca, lai lasītāji spriež paši.
Rūpnīcas darbības raksturojums
Projekts paredz, ka celulozes rūpnīcu izvietos Krustpils pagasta Ozolsalas mežu masīva teritorijā aptuveni 300 hektāru lielā platībā un tās attālums līdz Daugavai un Aiviekstei būtu aptuveni divi kilometri. Teritoriju pārsvarā sedz meži, un to lielākā daļa tiktu izcirsta, lai uzbūvētu rūpnīcu un piebraucamos ceļus. Uzņēmuma plānotā jauda paredzēta aptuveni 600 tūkstoši tonnu sausas celulozes gadā. To iegūtu, pārstrādājot gan skuju, gan lapu koku koksni – ik gadu rūpnīcai būtu vajadzīgs līdz trīs miljoniem kubikmetru papīrmalkas gadā. Pārsvarā to piegādātu mūsu pašu mežizstrādātāji, bet daļu nāktos importēt.
Celulozes ieguvei izvēlēta tā saucamā sulfāta metode, kuru pašlaik pārsvarā izmanto visās Eiropas valstīs. Pēc tur iegūtajiem datiem, šī metode nodrošina augstu celulozes kvalitāti un ir izmantojama, pārstrādājot gan skuju, gan lapu koku koksni. Lai nodrošinātu rūpnīcas darbību ik gadu, būtu jāieved 118 tūkstoši tonnu ķīmisko vielu: nātrija sārmu, sērskābi, nātrija hlorātu, ūdeņraža peroksīdu, kaļķakmeni, sēra dioksīdu un magnija sulfātu. Ūdeni rūpnīcas vajadzībām iegūtu no netālās Daugavas vai Aiviekstes – aptuveni 52 000 kubikmetru diennaktī. Savukārt uzņēmums diennaktī līdztekus celulozei “saražotu” aptuveni 43 000 kubikmetru notekūdeņu, kurus novadītu Daugavā Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Strādājot 350 dienu gadā, rūpnīca Daugavā iepludinātu 15 miljonu kubikmetru notekūdeņu. Mainoties celulozes pieprasījuma konjunktūrai, notekūdeņu daudzums palielinātos līdz pat 67 000 kubikmetriem diennaktī.
Līdztekus notekūdeņiem kaļķakmens apdedzināšanas, atstrādātā celulozes vārīšanas šķīduma, mizu, kā arī notekūdeņu dūņu un smakojošo gāzu sadedzināšanas procesos gaisā gadā nonāktu aptuveni 13 miljardi kubikmetru cieto izmešu. Turklāt līdz šim nav precīzi novērtēts hlora un to saturošo savienojumu izmešu daudzums gaisā. Savukārt uz cieto atkritumu poligonu blakus rūpnīcai ik gadus nogādātu aptuveni 21 tūkstoti tonnu atkritumu: tvaika katla pelnus, atliekas no koksnes krautuves, ķimikāliju reģenerācijas procesu atkritumus un kaļķu atkritumus. Ietekmes uz vidi ziņojumā secināts, ka, “analizējot piedāvātos tehnoloģiskos risinājumus, jāatzīmē, ka Ozolsalā paredzēts izveidot celulozes rūpnīcu, kurā lielā mērā būs samazinātas tās celulozes rūpnīcām raksturīgās negatīvās ietekmes uz vidi, kas bija krasi izteiktas pagājušajā gadsimtā līdz pat astoņdesmitajiem gadiem būvētājās rūpnīcās, kas balināšanā izmantoja elementāro hloru”.
Zaudējumi dabai
Ziņojuma autori atzīst, ka nav viennozīmīgas un pārliecinošas informācijas par rūpnīcas projektu un tās darbības iespējamo ietekmi uz vidi. Skaidrs, ka “Baltic Pulp” sulfātcelulozes uzņēmuma prognozējamais vides piesārņojums un izmantojamās ražošanas tehnoloģijas atbilst ES izvirzītajām prasībām. Bet skaidrs arī tas, ka rūpnīcas izbūve radīs mūsu dabai neatgriezenisku kaitējumu. Nemēdz būt, ka progress nestu tikai ieguvumus. Jau ietekmes uz vidi ziņojumā norādīts, ka no vides aizsardzības viedokļa vietas izvēle – Jēkabpils rajona Ozolsala – ir neveiksmīga. Galvenais motīvs izvēlei bijis ekonomiskais izdevīgums: tuvu dzelzceļa līnija un ūdens ieguves vieta, un lielākā daļa rūpnīcas teritorijas zemes atrodas valsts īpašumā. Īpaši nelabvēlīgi no vides viedokļa izvēlēta vieta notekūdeņu novadīšanai – Pļaviņu HES ūdenskrātuve ar mazu straumes ātrumu.
Šajās dienās Vides aizsardzības klubs savā ziņojumā uzsvēris, ka Ozolsalas meža masīvs pārstātu funkcionēt kā vienots dabas komplekss, tiktu iznīcinātas astoņu īpaši aizsargājamu augu sugu atradnes, un rūpnīcas darbība negatīvi ietekmētu vēl 16 aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu. Gaisa piesārņojums, kas visu gadu nāktu no 120 metru augstajiem skursteņiem, ar lietu nolītu atpakaļ, kas būtiski ietekmētu Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā iekļauto Vesetas palieņu purvu un Krustkalnu rezervātu.
Vairums speciālistu uzskata, ka piedāvātais projekts bez tā nopietnas pārstrādes un citas vietas izvēles ir noraidāms. Ja somu investors patiešām vēlas Latvijā celt celulozes rūpnīcu, darbs jāsāk no sākuma.
