Konkurences padomes (KP) Pasaules Konkurences dienā prezentētais sabiedrības domas pētījums, kuru KP veic reizi divos gados, atklāj satraucošu tendenci: katrs desmitais aptaujātais Latvijas uzņēmējs būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par cenām, tirgu vai īstenot citu konkurences kropļojumu, lai gūtu prettiesisku peļņu, tādējādi par precēm un pakalpojumiem patērētājiem liekot pārmaksāt. Arī astoņi procenti aptaujāto pašvaldību pauda gatavību atbalstīt sev piederošās kapitālsabiedrības iesaisti konkurences kropļošanā.
Sabiedrības domas pētījumā piedalījās 317 respondentu, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu griezumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos. KP šī pārkāpuma plašo izplatību skaidro ar karteļu raksturojumu – tie ir viegli noslēpjami no sabiedrības acīm, kā arī uzņēmēji kļūst aizvien izglītotāki un tādējādi rūpīgāk slēpj pierādījumus. Tāpat ievērojama ir iepirkumu rīkotāju tolerance, ignorējot pārkāpumu pazīmes, kas var būt saistītas gan ar iesaistīto personu ierobežotajām zināšanām, gan korupciju.
Kā otru Latvijas konkurences videi bīstamu problēmu aptaujātie min valsts un pašvaldību radītus konkurences kropļojumus. Vairums – 80 procenti uzņēmēju un 76 procenti asociāciju – uzskata, ka valsts un pašvaldības nedrīkst diskriminēt uzņēmējus un radīt nepamatotas konkurences priekšrocības savām kapitālsabiedrībām, kamēr tikai 15 procenti pašvaldību uzskata, ka KP ir nepieciešams risināt šīs problēmas. Lai vērstos pret šādiem kropļojumiem, Saeimā pašlaik tiek virzīti grozījumi Konkurences likumā, kas iestādei paredzētu plašākas pilnvaras.
Respondenti, vērtējot efektīvākos veidus uzņēmēju atturēšanai no iesaistīšanās pārkāpumos, kā zemākas prioritātes risinājumu ierindo uzņēmēju izglītošanu. Kā efektīvāko disciplinēšanas veidu aptaujātie min tieši lēmumus, ar kuriem piemēroti naudas sodi. Turklāt vairāk nekā puse – 63 procenti – uzskata, ka sodu apmērs ir samērīgs, tomēr atbalstītu arī to paaugstināšanu.
Salīdzinājumā ar 2016. gada pētījuma rezultātiem šogad ir audzis uzņēmēju informētības līmenis par Iecietības programmu – 43 procenti zina vai drīzāk zina par tās iespējām. 23 procenti uzņēmēju kā izplatītākos Iecietības programmas neizmantošanas iemeslus min neuzticību valsts pārvaldei un bailēm tikt identificētiem. KP atgādina, ka Iecietības programma ļauj kartelī iesaistītiem uzņēmumiem pirmajiem atzīties iestādei pārkāpumā un, KP neatklājot ziņotāja identitāti, saņemt atbrīvojumu no naudas soda un lieguma piedalīties iepirkumos.
Kopumā 72 procenti respondentu pozitīvi vērtē KP darbības ietekmi uz konkurences situāciju tirgos. Aptaujātie KP darbībā visaugstāk vērtē to, ka ar iestādi ir viegli sazināties un darbinieki ir atsaucīgi. Salīdzinājumā ar citu gadu pētījumiem juridisko biroju skatījumā ir paaugstinājusies uzticamība iestādei, tās rīcībā nododot uzņēmumu komercinformāciju.
