Banāni puszaļi, persiki cieti, bet ananasi skābi – tik ierastie eksotiskie augļi Latvijas lielveikalu plauktos reti kad nopērkami gatavi. Tirgotāji taisnojas, ka mūsu valstī patēriņš ir pārāk zems, lai būtu izdevīgi šurp gādāt jau sulīgus, smaržīgus un saldus augļus, bet nozares eksperti teic – zaļus augļus var lētāk iepirkt un ilgāk glabāt, lieltirgotāji uz tā rēķina cenšas vairāk nopelnīt.
«Vakar nolasījām, šodien fasējam, bet vakarā ogas būs jau lielveikalā,» tā par krūmmelleņu ceļu no krūmājiem līdz tirgotavas plauktam saka Augļkopības asociācijas vadītāja Māra Rudzāte, kas Līvbērzes pagastā Kaigu purvā apsaimnieko melleņu laukus. Viņa atzīst, ka vietējo audzētāju priekšrocība ir iespēja patērētājiem piegādāt aromātiskus un gatavus augļus. Kad Latvijā melleņu sezona pagājusi, svaigas ogas sešu nedēļu garumā mērojot tālo ceļu no Argentīnas un, novāktas ne īsti gatavas, kuģos un noliktavās tiek glabātas īpašās aukstuma kamerās. Vest gatavus neatmaksājasLatvija neatrodas blakus eksotisko augļu audzēšanas vietām, un, iepērkot tos, ir jārēķinās ar transportēšanas ilgumu, saka SIA «Rimi Latvia» pārstāve Zane Eniņa. Piemēram, augļi no Spānijas tiek vesti vidēji piecas dienas, no Itālijas – trīs. «Ja tos bauda valstīs, kur arī audzē, protams, gatavības pakāpe veikalos ir augstāka. Uz daudzām valstīm transportēšanas ceļš var tikt veikts dienas laikā, līdz ar to iespējams transportēt gatavākus augļus,» skaidro Z.Eniņa. Viņa piebilst, ka, piemēram, banānus daudzi pircēji labprāt izvēloties stingrākus, lai droši nogādātu līdz mājām.Ivars Andiņš no «Maxima Latvija» atzīst, ka tirgotājiem ārzemēs pieejama vēl kāda papildu iespēja – pilnībā vai daļēji nofraktēt kravas lidmašīnu, ar ko augļi no lauka vai dārza līdz veikala plauktam atkļūst pāris dienās. «Tāpēc tur nopērkami ļoti garšīgie Jaunzēlandes mango,» teic I.Andiņš. Blīvi apdzīvotajā Rietumeiropā izmantot lidmašīnas esot izdevīgi tādēļ, ka tur salīdzinoši nelielā teritorijā dzīvo liels skaits cilvēku. Piemēram, Nīderlandē, kas ir mazāka par Latviju, ir 16 miljoni iedzīvotāju, turpretī Latvijā tikai 2,2 miljoni. «Pie mums ar lidmašīnu atvesto supergatavo Jaunzēlandes augļu konteinerus vienkārši nebūtu kas izpērk un apēd. Tādējādi niecīgā iedzīvotāju blīvuma dēļ pie mums grūti cerēt uz ļoti gataviem eksotiskajiem augļiem,» pauž «Maxima» pārstāvis. Lielveikali uzsver, ka ar vietējiem augļiem esam daudz labākā situācijā, piemēram, Latvijā ir vieni no lētākajiem āboliem Eiropā, neskaitot, protams, Poliju – lielāko ābolu audzēšanas valsti Eiropā.Mazāk cukuru un vitamīnu«Itālijā nopirkām persikus – ļoti gatavi un garšīgi, savukārt Latvijā pat pēc nedēļu ilgas gatavināšanas mājās garša nav tik laba,» augļu atšķirībām piekrīt LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Solvita Kampuse. Viņa uzsver, ka negatavos augļos ir vairāk cietes, tāpēc, piemēram, Austrālijā zaļus banānus pat lietojot uzturā līdzīgi kā pie mums kartupeļus. Gatavošanās laikā ciete pārvēršas cukuros, tādēļ augļi kļūst saldāki. Pēc uztura speciālistes teiktā, daļa augļu, piemēram, banāni, ar laiku spēj nogatavoties pat tad, ja vairs nav kokā vai krūmā. Savukārt vairums ogu īsti nogatavoties nespēj. «Zemenes it kā kļūst sarkanas, bet saldākas nepaliek, un barības vielu tajās ir tik, cik bija noplūcot,» saka S.Kampuse. Dažos augļos un ogās, piemēram, tomātos, kamēr tie zaļi, var būt pat kaitīgas vielas – alkaloīdi. Savukārt pētījumos secināts, ka vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu saturs negatavos un gatavos augļos var būt atšķirīgs – dažām augļu grupām to vairāk ir negatavā stadijā. Krāsu veidojošo vitamīnu (A grupa) gan vairāk ir gatavā produkcijā. Docente ir pārliecināta, ka Latvija ES vēl aizvien tiek uzskatīta par trešās pasaules valsti, uz kurieni «neko labu neved». Par to liecina fakts, ka augstākās šķiras augļu veikalos tikpat kā nav. «Lielveikali var teikt, ko grib, taču fakts ir tāds, ka augļus tie iepērk, skatoties cenu, – tā, lai var uzlikt pēc iespējas lielāku uzcenojumu,» skaidro S.Kampuse.Uztura speciāliste secina, ka tradicionāli ierastie augļi pie mums tomēr nopērkami gatavi – tādi ir mandarīni pirms gadumijas, arī apelsīni un bieži vien banāni. «Bet ļoti eksotiskos augļus Latvijā nav vērts pirkt – tos atved mazās porcijās, un tie nemaz negaršo tā kā izcelsmes valstīs.» Kādēļ jūsu veikalos nepiedāvā gatavus eksotiskos augļus?Agnese Upīte-Upeniece, SIA «Palink» mārketinga vadītāja IKI un «Cento» veikalos eksotiskajiem augļiem noteikti standarti, kādā gatavības pakāpē tie tiek iepirkti. No tā atkarīga arī cena. Piemēram, persikus un nektarīnus iepērk, ņemot vērā to klasifikāciju pēc klases, izvērtējot augļa mīkstumu, gatavību, garšu u.tml. Iepirkt zaļus banānus nav neviena pārtikas tirgotāja interesēs, jo tie bojājas tikpat ātri kā gatavie.Zane Eniņa, SIA «Rimi Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājaLatvijas patēriņš ir neliels, salīdzinot ar citām valstīm (Franciju, Vāciju, Zviedriju), lai ātri bojājošās preces piegādātu un tirgotu augstākā gatavības pakāpē, kā arī ir kontrolējošo iestāžu kvalitātes prasības. Vēl jāņem vērā, ka pašapkalpošanās veikalos, kur katrs pircējs labprāt pārbauda augļu gatavības pakāpi, ļoti gatavus augļus tas parasti ātri pārvērš par neatbilstošas kvalitātes produktiem. Ivars Andiņš, SIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Mūsu lielveikalos piedāvā gatavus augļus, un, tā kā tie ir pašapkalpošanās veikali, katrs pircējs pats var izvēlēties tādus, kas viņam pa prātam. Taču var piekrist, ka dažkārt gadās arī pa mazāk gatavam auglim, un tas izskaidrojams ar milzīgajiem attālumiem. Piemēram, kuģis ar Ekvadoras banāniem pavada ceļā pāris nedēļu, vēl pāris dienu paiet, kamēr tos pārkrauj furgonos un atved no Roterdamas ostas. Pēc līdzīga principa augļus gādā arī lielākā daļa Rietumeiropas tīklu.
