Sociālā apdrošināšana. Jelgavniece Mirdza K. interesējas, no kādas algas tiks aprēķināta viņas pensija, ja pēdējos gadus viņai ir maza izpeļņa.
Sociālā apdrošināšana
Jelgavniece Mirdza K. interesējas, no kādas algas tiks aprēķināta viņas pensija, ja pēdējos gadus viņai ir maza izpeļņa.
Iepriekšējā pensiju likuma normas noteica, ka pensionāriem, kuriem ir liels darba stāžs, bet maza alga, pensija tika piešķirta no valstī noteiktās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Tātad vēl 1999. gadā, ja personai bija 30 gadu liels sociālās apdrošināšanas stāžs un maza alga vai arī tika noteikts bezdarbnieka statuss, pensiju piešķīra no Ls 122,57 (no valstī noteiktās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas 1998. gadā).
Ar 2000. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi likumā «Par valsts pensijām», kas šādas normas darbību vairs neparedz. Līdz ar to ar 2000. gada 1. janvāri pensijas tiek aprēķinātas, ņemot vērā personas vidējo algu 1996., 1997., 1998., 1999. gadā ar nosacījumu, ka ir nokārtoti sociālā nodokļa maksājumi.
Ja šajā laika posmā ienākumu nav vai arī tie ir mazi, pensija tiks aprēķināta no valstī noteiktās minimālās algas (pašlaik – Ls 50).
Ko darīt, ja cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu un kļuvis par invalīdu vai arī zaudējis apgādnieku, bet viņam nav darba stāža un līdz ar to nav tiesību uz valsts pensiju?
Šādos gadījumos valsts garantē sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Kam pienākas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts? Kas tas ir?
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts, ko var piešķirt, ja persona nesaņem valsts vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju, šādos gadījumos:
– ja tā nestrādā un par pieciem gadiem ir pārsniegusi likumā noteikto vecuma pensijas vecumu (tad pabalstu piešķir uz mūžu);
– ja tā atzīta par invalīdu un ir vecāka par 16 gadiem (pabalstu piešķir uz invaliditātes laiku);
– ja persona nav pilngadīga un zaudējusi vienu vai abus vecākus, bet nav ieguvusi tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Šādā gadījumā pabalsts tiek izmaksāts līdz pilngadības sasniegšanai ar noteikumu, ja pabalsta saņēmējs nav stājies laulībā.
Šo pabalstu ir tiesības saņemt Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja viņiem ir piešķirts personas kods un viņi Latvijā nodzīvojuši ne mazāk nekā 60 mēnešu, turklāt pēdējos 12 mēnešus – nepārtraukti. Pabalsts nepienākas personām, kas Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. Ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, pirms izbraukšanas izmaksā pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem un turpmāk cilvēks to vairs nesaņem.
Cik liels ir sociālā nodrošinājuma pabalsts?
Šā pabalsta apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Sākot ar 1998. gada 1. aprīli, tas ir Ls 30, bet invalīdiem kopš bērnības – Ls 35 mēnesī. Ja persona saņem citas valsts pensiju, kas ir mazāka par noteikto pabalsta lielumu, tad pabalstu piešķir, samazinot to par šīs pensijas lielumu. Ja citas valsts pensija ir vienāda ar pabalsta apjomu vai lielāka, tad valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.
Kādi dokumenti nepieciešami valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanai?
Lai to pieprasītu, ir jādodas uz savas dzīvesvietas VSAA filiāli, līdzi ņemot pasi, ārsta komisijas izziņu par invaliditātes grupas noteikšanu vai parādnieka miršanas apliecības oriģinālu (atkarībā no tā, kurai pabalsta pieprasītāju grupai persona pieder). Ja pēc pases datiem nav redzams, ka persona Latvijā ir nodzīvojusi 60 mēnešu, turklāt pēdējos 12 mēnešus – nepārtraukti, var tikt pieprasīti papildu dokumenti šā laika posma pierādīšanai.
Pēdējos gados palielinās tieši valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanas gadījumu skaits nepilngadīgiem bērniem, ja mirušais nav strādājis algotu darbu vai arī citu iemeslu dēļ nevar atrast darba grāmatiņu vai citus darba stāža pierādījumus. Šādos gadījumos ģimene ir tiesīga pieprasīt piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tomēr iesaku neatmest ar roku pensijas kārtošanai un pacensties sameklēt arhīvos mirušā darba stāža pierādījumus, jo pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas termiņos ir būtiskas atšķirības, proti, pabalsts tiek izmaksāts tikai līdz 18 gadu vecumam, taču apgādnieka zaudējuma pensija tiek maksāta arī pēc šā vecuma sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja persona mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā.
Dace Olte,
Valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldes aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja
