Par labāko Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū ir atzīta Ungārijas sāktā pensiju reforma. Kāda ir tās būtība, priekšrocības un atšķirības no Latvijā ieviestās pensiju sistēmas?
Par labāko Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū ir atzīta Ungārijas sāktā pensiju reforma. Kāda ir tās būtība, priekšrocības un atšķirības no Latvijā ieviestās pensiju sistēmas?
Pensiju sistēmas reforma Ungārijā tika uzsākta 1992. gadā. Tā tika īstenota pakāpeniski, bet kopš 1998. gada ieviestas radikālākas pārmaiņas. Pirms šīs reformas pastāvēja viena līmeņa pensiju sistēma, savukārt reformas mērķis bija izveidot vairāku līmeņu pensiju sistēmu.
Kopš 1998. gada Ungārijas pensiju shēmā ir trīs līmeņi:
– obligātais līmenis (valsts garantētā sociālā apdrošināšanas pensija);
– obligātais privātais līmenis (privātie pensiju fondi);
– brīvprātīgie pensiju fondi.
Vecuma pensija
Vecuma pensija veido sociālās apdrošināšanas pensiju sistēmas pamatu. Pensijas vecumu laikā līdz 2009. gadam paredzēts pakāpeniski paaugstināt līdz 62 gadiem. Iepriekš tas bijis 60 gadu vīriešiem un 55 gadi sievietēm. Sākot ar 2009. gadu, tiks ieviestas vairākas pārmaiņas. Lai saņemtu tā saucamo pilno pensiju, būs nepieciešams 20 gadu darba stāžs (kura laikā veiktas apdrošināšanas iemaksas), savukārt nepilnas pensijas saņemšanai būs nepieciešams 15 gadu darba stāžs. Agrāk pensionēties iespējams tādā gadījumā, ja:
strādājošajam ir ļoti ilgs darba stāžs;
darbs ticis veikts nelabvēlīgos apstākļos, kas radījuši nopietnas veselības problēmas;
iespēju priekšlaicīgi pensionēties piešķir darba devējs.
Aprēķinot pensiju, parasti tiek ņemti vērā ienākumi laika posmā no 1988. gada 1. janvāra līdz pensionēšanās dienai. Līdz 2013. gadam pašas pensijas netiks apliktas ar nodokli, taču pensionāru ikmēneša ienākumiem tiks piemērots speciāls nodoklis – tā sauktais “calculated tax”. Pēc 2013. gada arī pensijas tiks apliktas ar nodokli.
Līdz 2013. gadam (ja darba stāžs ir 15 gadu) pensija tiek noteikta 43 procentu apmērā no tiem ienākumiem, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot pensiju (“pensionable income”). Ja darba stāžs ir no 15 līdz 25 gadiem, pensijas aprēķina koeficients palielinās ar katru gadu par diviem procentiem, līdz tas sasniedz 63 procentus. Attiecīgi, ja darba stāžs ir no 25 līdz 36 gadiem, koeficients ik gadu paaugstinās par vienu procentu, sasniedzot 74 procentus. Ja darba stāžs ir lielāks nekā 36 gadi, pensija ik gadu palielinās vēl par 1,5 procentiem.
Līdz 2009. gadam tā saucamā pilnā pensija nedrīkst būt zemāka par valsts noteikto minimālo pensiju, kas ir aptuveni puse no vidējās pensijas.
No 2013. gada sociālās apdrošināšanas pensija tiks aprēķināta pēc šādas formulas:
N x 1,65 % no vidējiem ienākumiem, kur N – darba stāžs.
Tiem, kas būs iesaistījušies jaunajā – vairāku līmeņu – pensiju sistēmā, pensijas tiks aprēķinātas pēc šādas formulas:
N x 1,22 % no vidējiem ienākumiem.
Jāuzsver, ka otrajā gadījumā privātais pensiju fonds papildina sociālās apdrošināšanas pensiju.
Ja darba stāžs ir lielāks par 38 gadiem un cilvēks ir sasniedzis 62 gadu vecumu, pēc vēl viena aktīvi nostrādāta ir iespējams palielināt savu pensiju – ik mēnesi tā paaugstināsies vēl par 0,3 procentiem.
Invaliditātes pensija
Invaliditātes pensiju var saņemt cilvēks, kas
daļēji zaudējis savas darba spējas;
ir nostrādājis noteiktu gadu skaitu;
kuram nav regulāra darba vai arī viņš/viņa ir spējīgs strādāt tikai ierobežotu darba laiku, līdz ar to saņemot ievērojami zemāku algu.
Invaliditātes pensijas saņemšanai nepieciešamais darba stāžs ir atkarīgs no cilvēka vecuma. Piemēram, ja persona ir jaunāka par 22 gadiem, nepieciešamais darba stāžs ir 2 gadi.
Invaliditātes pensijas lielums ir atkarīgs no
ienākumiem;
invaliditātes pakāpes;
darba stāža (par kuru tiek maksāta apdrošināšana);
vecuma.
Invaliditātes grupas nosaka pēc šādiem principiem:
3. grupa tiek piešķirta personām, kurām ir kustību traucējumi, bet nav zudušas darba spējas;
2. grupa – personām, kuras zaudējušas darba spējas, taču nav nepieciešama īpaša aprūpe;
1. grupa tiek piešķirta cilvēkiem, kas zaudējuši darba spējas, turklāt viņiem ikdienā nepieciešama citu palīdzība.
Profesionālo slimību gadījumos nav noteikts minimālais darba stāžs pensijas saņemšanai, kaut gan pensijas lielums no darba stāža tomēr ir atkarīgs. Šīs pensijas parasti ir lielākas nekā invaliditātes pensijas.
Obligātās privātās pensijas
Privātās pensijas ir otrais pensiju sistēmas līmenis.
Apdrošinātā persona iemaksā daļu no savas obligātās pensijas iemaksas Pensiju apdrošināšanas fondā, kas garantē, ka sociālās apdrošināšanas pensija nonāk privātajā pensiju fondā. Līdz ar to, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks ir tiesīgs saņemt pensiju gan no Pensiju apdrošināšanas fonda, gan no privātā pensiju fonda.
Traumu vai invaliditātes gadījumā cilvēks var atgriezties pie sociālās apdrošināšanas pensiju shēmas, jo privātais pensiju fonds šādos gadījumos vairs nepalīdz. Ja cilvēks atgriežas pie apdrošināšanas pensiju sistēmas, viņam ir divas iespējas – pārskaitīt savus uzkrātos līdzekļus uz Pensiju apdrošināšanas fondu vai arī atstāt tos savā privātajā kontā. Ja nauda tiek pārskaitīta uz Pensiju apdrošināšanas fondu, turpmāk pensija tiek saņemta pēc parastajiem noteikumiem. Ja tas netiek darīts, cilvēks tik un tā saņem pensiju, taču tādā gadījumā tā ir mazāka.
Privātie pensiju fondi
Privātos pensiju fondus parasti veido darba devēji, profesionālās asociācijas, arodbiedrības vai vietējās pašvaldības. Šādi pensiju fondi ir bezpeļņas organizācijas, kuru īpašnieki ir to biedri. Jebkura persona var brīvi izvēlēties savu privāto pensiju fondu; vēlāk to iespējams arī mainīt.
Privātais pensiju fonds nodrošina saviem klientiem ikgadēju pensiju vai/un izmaksā vienreizēju summu.
Ikgadējo pensiju veidi ir šādi:
pensija tiek izmaksāta līdz cilvēka mūža beigām;
pensija tiek izmaksāta pensiju fonda biedram vai viņa mantiniekiem līdz noteiktam laikam;
pēc šā noteiktā datuma pensija tiek izmaksāta katru gadu līdz cilvēka dzīves beigām;
pensija tiek izmaksāta pensiju fonda biedram līdz viņa dzīves beigām, savukārt pēc viņa nāves – mantiniekiem;
tā sauktā vienotā pensija (laulātiem pāriem), kas tiek maksāta, kamēr ir dzīvs kaut vai viens no abiem laulātajiem.
Ar darba stāžu saistītās prasības nosaka attiecīgais privātais pensiju fonds vai apdrošināšanas kompānija. 1998. gadā 1,3 miljoni cilvēku Ungārijā iesaistījās kādā no privātajiem pensiju fondiem, tolaik tādu bija ap 40.
***
Mūsu tematiskais pielikums iznāk tikai trešo reizi, taču esam saņēmuši daudz atsauksmju, turklāt ļoti dažādas, sākot ar aizvainojošiem pārmetumiem, beidzot ar pateicību par daudzveidīgo informāciju. Pirmos ņemsim vērā (neapvainojoties), savukārt informāciju centīsimies atlasīt vēl saistošāku un noderīgāku.
Protams, intereses un vērtīguma mērs katram ir savs, tādēļ četrās lappusēs izpatikt pilnīgi visiem nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Ja kādam tīk zināt vairāk, nekā sniedz mūsu lappuses, vienmēr ir iespēja “rakt dziļāk” citur, smelties kaut vai tajos avotos, kuros smeļas un ar kuriem sadarbojas arī laikraksta veidotāji.
Šoreiz piedāvājam ielūkoties Saeimas Eiropas Informācijas centra sagatavotajā atbildē, ko mūsu lasītāju vārdā uzdevām speciālistiem: kāda ir ES pati progresīvākā – Ungārijas –pensiju sistēma? Konkrētas un iespējami plašas atbildes esam sarūpējuši tiem, kurus interesē iespējas piedalīties Eiropas Sociālā fonda projektu konkursos. Pilnā apjomā publicējam Latvijas Bankas preses sekretāra Edžus Vējiņa atbildes uz visvairāk interesējošiem jautājumiem. Un, tā kā mēs praktiski visi esam atkarīgi no procesiem naftas un tās produktu tirgū, – Latvijas kompetentākās personas skaidrojumi par šajā jomā gaidāmo. Pielikuma noslēgumā dažādu eiroziņu kopa – ieskatam par to, ka arī ES netrūkst problēmu, toties brīžam nepietiek skaidrības…
