Jelgavas pilsētas Pensionāru apvienības valde uzdeva man Zemgales reģionālās pensionāru apvienības valdes sēdē īsi informēt par sociālajām problēmām, kuras pilsētas pašvaldībā nav atrisināmas.
Jelgavas pilsētas Pensionāru apvienības valde uzdeva man Zemgales reģionālās pensionāru apvienības valdes sēdē īsi informēt par sociālajām problēmām, kuras pilsētas pašvaldībā nav atrisināmas, bet kuras pensionāru sociālo stāvokli ir «stabilizējušas» par nožēlojamu nabadzību.
Pārtikai, veselības aprūpei un kultūras vajadzībām no vidējās pensijas tiek tērēti tikai 16,80 latu mēnesī, visa pārējā pensijas daļa aiziet komunālo pakalpojumu maksājumiem. No aptaujātajiem pensionāriem 75% līdzekļu trūkuma dēļ paliek bez ārstu palīdzības un medikamentiem. Secinājums – mūsu valsts joprojām netiek galā ar savu galveno uzdevumu, proti, iedzīvotāju sociālo nodrošināšanu.
Es nevēlos atkārtoti uzsvērt, ka pensionāri ir neapmierināti ar ilgstošo nabadzību. 6. Saeimas lietotās šoka terapijas metodes, pārkārtojot tautsaimniecību un budžetu, nav pieņemamas pensionāriem tāpēc, ka joprojām dominē milzīgs birokrātisks pārvaldes aparāts ar nesamērīgi lielām algām, tāpēc, ka tautas manta tiek izsaimniekota ar mežonīgas privatizācijas metodēm.
Pēdējo gadu laikā valdības pieņemtie likumi vairākumā gadījumu likumsakarīgi radījuši tautas neuzticību, un ir pienācis krīzes moments, lai šo situāciju mainītu.
Līdz 1990. gadam Jelgava bija slavena ar saviem lielajiem rūpniecības uzņēmumiem. Tāda liela uzņēmuma likvidēšana kā Rīgas Autobusu fabrika (RAF), kuras produkcija iespaidīgi regulēja valsts tautsaimniecību un vietējo budžetu, ir neatjaunojams zaudējums. Tagad šīs ražotnes tukšos korpusus grauž laika zobs, bet administratora izmisīgie pūliņi atdot tos ārzemniekiem pagaidām ir bez rezultāta. Šo gigantu ar 4,5 tūkstošiem strādājošo varēja pārveidot vismaz par montāžas detaļu ražotni ar uzdevumu konkurēt pasaules tirgū. RAF slēgšana Jelgavā ievērojami palielināja bezdarbnieku skaitu. Pašlaik pilsētā kopā ar nelegāli strādājošiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir ap 16 % bezdarbnieku.
Apvienības valde savās sēdēs secināja, ka valdības attieksme pret pensionāru interešu aizstāvēšanu ir nelabvēlīga. Tika formulēts, ka visbīstamākā pensionāriem bija 6. Saeimas valdība ar Andri Šķēli priekšgalā. Tādu likumu un projektu uzspiešana kā pensiju likuma grozījumu, maksas izglītības sistēmas reforma, «Latvenergo» privatizēšana, teritoriālā reforma, visbeidzot, Nacionālās bibliotēkas celtniecība ar elektroenerģijas tarifu paaugstināšanas līdzekļiem skaidri liecina par politiku, kas vērsta pret pensionāru interesēm.
Bez sociālā dialoga 6. Saeimā apstiprinātie pensiju likuma grozījumi izraisīja tautas neapmierinātību visaugstākajā pakāpē un izvērtās par nepieciešamību rīkot referendumu. Analoģiska situācija izveidojusies arī pašlaik sakarā ar «Latvenergo» privatizēšanu un Nacionālās bibliotēkas celtniecību.
Tā vien gribas pajautāt valdībai: kas ir valsts bez īpašuma? Tādi monopoli kā «Lattelekom», «Latvenergo», Latvijas Dzelzceļš, meži un zeme, fondu zelts ir vienīgi tautas īpašums, un nav pieļaujama šo mūsu nacionālo vērtību iztirgošana ārzemniekiem.
Pensionāru federācija izmisīgi cenšas pārliecināt vadību par pensiju likumā pastāvošajām pretrunām pensionāru interešu aizstāvēšanas jautājumos. Federācijas Pensiju komisija 5. augustā nepanāca grozījumu apstiprināšanu un turpina cīnīties par izmaiņām pašreizējā pensiju likumā, bet viņu balsis pazūd tuksnesī.
Jelgavas pilsētas Pensionāru apvienības valdes viedoklis atšķiras no federācijas Pensiju komisijas liberālā viedokļa. Mēs prasām izstrādāt valdībai pilnībā jaunu pensiju likumu, atkāpjoties no visiem grozījumiem un idejām par jauniem grozījumiem. Veco likumu lāpīt un lāpīt nav lietderīgi, jāšuj jauns tērps. Bet tas jādara ne jau Pensionāru federācijas komisijai, bet Labklājības ministrijas algotajiem ierēdņiem. No federācijas tikai jāsaņem atļauja galīgajam likuma projekta variantam. Pensiju likumam ir jābūt ilgstoši dzīvotspējīgam.
Ideja par Nacionālās bibliotēkas celtniecību par līdzekļiem, kas iegūti, paaugstinot elektroenerģijas maksas tarifu, ir kārtējais valdības klupšanas akmens. Jaunas bibliotēkas nepieciešamība tikai daļai no valsts iedzīvotājiem ir galīgā pretrunā ar pensionāru vēlmēm uzlabot savu sociālo stāvokli. Jelgavā tikai 1,6 % no
aptaujāto pensionāru izmanto bibliotēku pakalpojumus, un pēc jaunas bibliotēkas 87 miljonu latu vērtībā pašlaik nav vajadzības. Svaru kausi nešaubīgi nosvērsies par labu maizes rieciena papildināšanai vai medicīniskajai apkalpošanai.
Jāšaubās arī par tādas lepnas bibliotēkas turpmāko dzīvotspēju. Varbūt arī to pēc kāda laika uzdāvinās ārzemju vai vietējam bagātniekam.
1998. gada 15. septembrī pieņemtie MK Noteikumi Nr.356 par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu nevalstiskām organizācijām no pašvaldību puses tiek redzami ignorēti. Kādēļ MK nepieprasa šos noteikumus pildīt?
Pensionāru federācija un apvienība ir gatavas daļu no pārvaldes funkcijām pārņemt un garantē to kvalitatīvu izpildi, bet valsts varētu reāli ekonomēt līdzekļus. Turklāt ir ļoti nozīmīgi, ka sabiedrībai ar pašvaldībām daudzās jomās sociālajā sfērā veidosies demokrātiskas attiecības. Jelgavas pensionāru apvienība savu ieinteresētību MK Noteikumu Nr.356 realizēšanā ir daudzkārt demonstrējusi, taču atsaucību no vietējās varas nav saņēmusi.
Un visbeidzot – Jelgavā nav sociālās mājas. Ēkas rekonstrukcijas turpināšanai pietrūkst līdzekļu 110 tūkstošu latu apjomā.
Pensionāru apvienības valde lūdz Labklājības ministriju atrast iespēju šo summu izdalīt Jelgavas Domei, lai beidzot kaut vai daļēji sāktu atrisināties sasāpējušais jautājums par sociālās mājas iekārtošanu Jelgavā.
Gribu uzsvērt, ka mūsu pensionāri nepadodas un ir pārliecināti, ka abas karojošās puses – valdība un Pensionāru federāci-
ja – ar arodbiedrībām atradīs kopēju valodu pensionāru interešu aizstāvībai.
