Pēdējo dienu laikā izskanējis finansistu viedoklis par Latvijas pensiju sistēmas bankrotu, par tās ilgtspēju vai nespēju un citi līdzīgi apgalvojumi bez pamatojuma.
Spekulāciju izbeigšanai gados vecākajiem ļaudīm vēlos izskaidrot reālo situāciju. Pirms piecpadsmit gadiem, veicot pensiju sistēmas maiņu, valstij bija divi uzdevumi: nodrošināt to izmaksu esošajiem pensionāriem un motivēt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pašreizējā pensiju sistēma balstās uz diviem principiem – šodienas nodokļu maksātāji maksā pensijas tagadējiem pensionāriem, tas ir, bērni un mazbērni veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Šodien veiktās iemaksas tiek reģistrētas katra individuālajā kontā, kur tiek virtuāli uzkrātas un, aizejot pensijā, tiks ņemtas vērā, aprēķinot pensijas. Lai šodienas iemaksas nezaudētu vērtību, tās katru gadu tiek indeksētas. Tātad tikai tie, kas darba gaitas sāks pēc 1996. gada, būs pilnīgi jaunās sistēmas dalībnieki, tas ir, pensija būs atkarīga no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Noteikta loma būs arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmenim, bet par to šoreiz ne. Tomēr līdz pat trīsdesmito gadu vidum Latvijas pensiju sistēmā būs pārejas periods. Pensijā dosies tie, kuriem lielāks vai mazāks darba stāžs ir līdz 1996. gadam, kur nostrādāto laiku novērtē pēc citiem principiem.Ekonomiskās krīzes apstākļos samazinājies gan iemaksu veicēju skaits, gan iemaksu apmērs, tai pašā laikā audzis pensionāru skaits. 2011. gada janvārī valstī bija 477,5 tūkstoši vecuma pensionāru, savukārt vidējā pensija – 183,71 lats. Vienā mēnesī vecuma pensiju izmaksām nepieciešami 90 miljoni latu. Jā, diemžēl kopš 2009. gada sociālās apdrošināšanas sistēma strādā ar negatīvu bilanci, kas pagaidām tiek finansēts ar iepriekšējo gadu uzkrājumu. Tomēr galvenais pensiju sistēmas stabilitātes balsts ir legāla uzņēmējdarbības attīstība, jaunas darba vietas un godprātīgi veikti valsts obligātie maksājumi, bet ne pašreizējo pensiju samazināšana. Pašlaik līdz 200 latu pensiju saņem 80 procentu vecuma pensionāru. Tai pašā laikā kopš 2010. gada janvāra pārtikas cenas palielinājušās par 8,5 procentiem, maksa par elektroenerģiju – par 11, gāzi – 11,3 un siltumenerģiju – par 18,5 procentiem. Vai uz pensionāriem minētie maksājumi neattiecas? Attiecas!Mākslīga pensiju samazināšana būs budžeta «lāpīšana», lielu daļu iedzīvotāju vēl vairāk iedzenot nabadzībā un veicinot darbspējīgo iedzīvotāju neuzticēšanos gan pensiju sistēmai, gan valstij kopumā.
