Zemes īpašnieces Bauskas pilsētas un rajona iedzīvotājas Rasma Dombrovska un Rūta Grava jau vairākus gadus cīnās par savām likumiskajām tiesībām saņemt atlīdzību no Jelgavas akciju sabiedrības «Auto – Remonts».
Zemes īpašnieces Bauskas pilsētas un rajona iedzīvotājas Rasma Dombrovska un Rūta Grava jau vairākus gadus cīnās par savām likumiskajām tiesībām saņemt atlīdzību no Jelgavas akciju sabiedrības «Auto – Remonts», kas komercdarbībai lieto tai nepiederošu zemes gabalu, par to nemaksājot ne santīma.
Ar Jelgavas Zemes komisijas 1999. gada 14. oktobra lēmumu nr.20/3 -11 Rasmai Dombrovskai un Rūtai Gravai tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu Dobeles ielā 47a ar kopējo platību 2324 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība 2000. gada 7. februārī bija 24 402 latu jeb 10,50 latu par kvadrātmetru. Īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā.
Īpašniecēm piederošo zemes gabalu savas darbības nodrošināšanai izmantoja un joprojām izmanto Jelgavas pašvaldības akciju sabiedrība «Auto – Remonts», kas nu jau kļuvusi par akciju sabiedrību «Auto – Remonts». Tās valdes priekšsēdētājs un direktors ir Juris Naglis, kas ir arī Rotari kluba biedrs.
Nomnieks atsakās maksāt par zemi
Zemes īpašniece Rasma Dombrovska stāsta, ka abas mantinieces neatkarīgi viena no otras īpašuma atgūšanas lietas sākušas kārtot 1992. gada martā. Lai pierādītu savas tiesības, bijis grūti atrast nepieciešamos dokumentus, tie meklēti gan arhīvā, gan Jelgavas Domē. Līdz ar to par diviem mēnešiem nokavēts dokumentu iesniegšanas termiņš 1996. gada 1. jūnijs, tāpēc par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi lēma tiesa.
«Tiesa pieņēma lēmumu, ka zemes gabals pienākas mums,» atceras Rasma Dombrovska. 1998. gadā sāktas sarunas ar Jelgavas pašvaldības a/s «Auto – Remonts» direktoru Juri Nagli par zemes nomas līguma slēgšanu un nomas maksas saņemšanu. «Viņš līgumu slēgt atteicās. Mēs no Jura Nagļa esam dzirdējušas arī tādas frāzes kā, piemēram, «divas vecenes, kam nekad nekas nav piederējis, tagad grib mani izģērbt pliku,» stāsta zemes īpašniece. Atteikumu slēgt zemes nomas līgumu Nagļa kungs pamatojot arī ar neveiksmēm uzņēmējdarbībā, tāpēc viņam neesot pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu par zemes izmantošanu.
Strīdu starp zemes īpašniecēm un pašvaldības a/s «Auto – Remonts» 2000. gadā izskatīja Centrālā zemes komisija un nolēma, ka uzņēmumam zemes īpašniecēm jāmaksā nomas maksa – septiņi procenti no zemes kadastrālās vērtības gadā jeb 230 latu ceturksnī. Tomēr arī šo lēmumu «Auto – Remonts» neuzskatīja par vērā ņemamu un turpina izmantot zemes gabalu, ignorējot abu pensionāru centienus panākt vienošanos par nomas maksu. Cerot uz taisnīgu iznākumu, sievietes 2001. gada 31. augustā iesniedza prasības pieteikumu Jelgavas tiesā.
Grib iegūt laiku privatizācijai
Pirmajā tiesas sēdē 2001. gada 14. novembrī pašvaldības a/s «Auto – Remonts» iesniedza pretprasību, tāpēc tiesas sēde tika pārcelta.
Otrajā tiesas sēdē 2002. gada 7. februārī piedalījās arī Centrālās zemes komisijas pārstāve, kas nesaprata, kāpēc «Auto – Remonts» ir iesniedzis pretprasību, kurā lūdz atcelt komisijas lēmumu, lai gan pārsūdzēšanas termiņš jau pagājis. Arī šoreiz tiesa līdz spriedumam nenonāca, jo Juris Naglis bija iesniedzis neprecīzu izziņu un tiesas sēde tika pārcelta.
Trešajā tiesas sēdē 2002. gada 4. aprīlī, kad pensionāres bija tikušas no Bauskas līdz Jelgavai uz tiesas sēdi, Juris Naglis tiesai iesniedza sava jurista slimības lapu. Viņš bija sasirdzis iepriekšējā dienā, bet jau nākamajā – sveiks un vesels. Tiesas sēde tika atlikta, kaut gan atbildētājs bija uz vietas.
Ceturtā tiesas sēde notika 2002. gada 7. augustā. Zemes īpašnieces tiesas zālē gaidījušas 40 minūšu, līdz ieradies Juris Naglis. Uzņēmējs paziņojis, ka nav saņēmis tiesas pavēsti, tāpēc neesot sagatavojies, viņam neesot līdzi vajadzīgo dokumentu. Viņš lūdzis tiesas sēdi pārcelt. Tā pārcelta – nu jau uz 30. oktobri.
Abu ieinteresēto pušu juristi vairākkārt mēģināja panākt kompromisu, taču a/s «Auto – Remonts» piedāvātais variants maksāt ap 30 latu mēnesī zemes īpašniecēm šķiet pazemojošs. Turklāt pensionārēm norādīts, ka nepiekrišanas gadījumā tiesāšanās būšot ļoti ilga… «Viņš grib sagaidīt to brīdi, kad večiņas vairs nespēs samaksāt par zemi,» uzsver Rasma Dombrovska.
Savukārt viņas mazdēls Artis Grīnvalds uzskata, ka lieta apzināti novilcināta, lai iegūtu laiku un 2002. gada 14. februārī pabeigtu pašvaldības a/s «Auto – Remonts» privatizāciju. Rasma Dombrovska ir neizpratnē, kāpēc privatizācija notikusi, neņemot vērā zemes īpašnieču intereses.
Arī īpašnieces grib piedalīties
2000. gada 19. septembrī abas zemes īpašnieces vērsās Jelgavas Domes Privatizācijas komisijā ar iesniegumu, ka vēlas piedalīties pašvaldības a/s «Auto – Remonts» privatizācijā. Pašvaldība atbildē norāda, ka personas iegūst pirmpirkuma tiesības tikai tad, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas sākšanu. Tā kā uz īpašumā esošā zemesgabala neatrodas vairāk kā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, zemes īpašniecēm nerodas pirmpirkuma tiesības.
Pensionāres sponsorē uzņēmēju
«Esmu parādos «līdz ausīm». Man ar 50 latu pensiju vēl jāsponsorē uzņēmējs! Uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, bet ko lai dara, tagad esam salaulāti uz mūžu…,» skumji atzīst Rasma Dombrovska. Lai samaksātu nodokli par zemi, 2001. gadā viņa pārdevusi savus sertifikātus. Pensionāre ļoti pārdzīvojusi, saņemot paziņojumu no Jelgavas Domes par laikā nenomaksātu nekustamā īpašuma nodokli, kura summa kopā ar kavējuma naudu bijusi 290,20 latu.
No 1999. līdz 2002. gadam abas pensionāres nekustamā īpašuma nodoklī (kopā ar kavējuma naudu) samaksājušas vairāk nekā 800 latu – ap 400 latiem katra. Valsts nodevās tiesai Rasma Dombrovska samaksājusi 210 latu, 150 latu prasījuši jurista pakalpojumi. Klāt vēl jāpierēķina ceļa izdevumi no Bauskas rajona Stelpes līdz Jelgavai….
Zemes īpašnieces aprēķinājušas, ka a/s «Auto – Remonts» komercdarbības nodrošināšanai viņas izlietojušas 1708 latus, savukārt tiesai iesniegtajā prasības pieteikumā raksta, ka no zemes nomnieka par laika posmu no 1999. gada 20. decembra līdz 2002. gada 4. aprīlim vēlas saņemt 3800,73 latu. «Mēs negribam daudz vai ko tādu, kas mums nepienākas, – tikai katru mēnesi saņemt nomas maksu, lai būtu kāds latiņš klāt pie pensijas,» teic Rasma Dombrovska.
Juris Naglis: avīze nepalīdzēs
A/s «Auto – Remonts» valdes priekšsēdētājs atbildes uz «Ziņu» jautājumiem iesniedza rakstiski. Lūk, ko viņš raksta.
«Patiešām jau vairāk nekā divus gadus ilgst a/s «Auto – Remonts» domstarpības ar zemes īpašniecēm. Ko nevaram sadalīt? To pašu visu konfliktu un nelaimju cēloni – naudu, zemes nomas maksas summu, ko gribētu saņemt zemes īpašnieces un ko var atļauties samaksāt uzņēmums. Starp citu, nomas maksas griestus nosaka likums, un a/s «Auto – Remonts» jau sen ir piekritusi maksāt šo likmi. Bet cilvēkiem jau naudas nekad nav bijis par daudz, tādēļ arī zemes īpašnieces grib vairāk, un tas nekas, ka likums to neatļauj.
Ja divas puses par kaut ko nevar vienoties, tad meklē trešo, kas strīdu izšķirs. Šajā gadījumā strīds par zemes nomas līguma noteikumiem ir nodots Jelgavas tiesas kompetencē, tādēļ man nav vēlēšanās šo jautājumu iztirzāt avīzes slejās. Gribu tikai piebilst, ka konfliktu varēja atrisināt arī bez tiesas iejaukšanās, bet uz visiem kompromisa piedāvājumiem kundzes reaģēja ar stūrgalvīgu «nē». Laikam ļoti cerēja uz savu augsti situēto radinieku palīdzību, par kuriem es tiku informēts jau pirmajā tikšanās reizē. Netiek «brāķēti» arī citi ietekmēšanas līdzekļi, tādi kā mani apmelojošas vēstules internetā un tendenciozi raksti avīzē. Žēl, bet tāda jau ir latvieša daba…
Nobeigumā gribētu aizskart kādu sāpīgu jautājumu. Liela daļa Jelgavas uzņēmēju zemes reformas laikā pilsētā ir saskārušies ar dažādām ačgārnībām un nekonsekvenci. Bijušajiem īpašniekiem zeme tika atdota, nerēķinoties ar strādājošu uzņēmumu interesēm un vajadzībām, pat nepakonsultējoties ar to vadītājiem. Zemi iemērīja tā, lai tās saņēmējs varētu «slaukt» uzņēmējus, kaut gan blakus atrodas brīva un nepieprasīta pilsētas zeme. Uzskatu, ka šāda zemes jautājumu risināšana neveicina uzņēmējdarbības attīstību pilsētā. Diemžēl «vilciens ir aizgājis» vēl iepriekšējā Domes sasaukuma laikā, bet sekas mēs jutīsim ilgi.»
Sabiedriskā organizācija neiejaucas
Rasmas Dombrovskas mazdēlam Artim Grīnvaldam, iepazīstoties ar Rotari kluba mājas lapu internetā un lasot tajā frāzes «kā uzņēmumu un profesiju vadošo pārstāvju organizācija Rotari sevi veltī kalpošanai cilvēkiem un iestājas par augstiem ētikas principiem», kā arī saskaroties ar Rotari kluba biedru Juri Nagli, radies iespaids, ka kluba biedri, izmantojot savu stāvokli sabiedrībā, kontaktus un pārējo atbalstu, īsteno savus personīgos mērķus, nerēķinoties ar «parastajiem mirstīgajiem», aizmirstot cēlos ētikas principus. Tāpēc viņš vairākiem laikrakstiem, kā arī Rotari kluba «Rīga International» prezidentam Gregorijam Krupņikovam, Rotari kluba «Jelgava» prezidentam Jānim Laizānam un Rotari kluba «Ogre» prezidentam Edvīnam Bartkevičam izsūtījis vēstules, kurās izklāstījis tiesas procesa gaitu.
Rotari kluba «Jelgava» prezidents Jānis Laizāns apliecināja, ka vēstuli saņēmis. Tā izskatīta klubā, pārrunāta un pieņemta zināšanai. «Kamēr lieta atrodas tiesvedībā, nevēlos to komentēt. Mēs esam sabiedriska organizācija un nevaram iejaukties. Kad tiesa pieņems lēmumu, tad arī izskatīsim sava biedra morālo un ētisko stāju,» saka Jānis Laizāns.
