«Sirdī nav viegli šķirties no skolas, kurā esmu nostrādājis vairāk nekā četrdesmit gadu, bet neesmu no vārgajiem un izeju vienmēr atradīšu,» saka Šķibes pamatskolas vēstures skolotājs Valdis Neļķe. Viņu nepatīkami pārsteidzis Saeimas pieņemtais lēmums samazināt strādājošo pensionāru pensijas par 70 procentiem, kā arī pedagogu algas uz pusi.
V.Neļķe cer, ka Saeimas lēmums, kas sāpīgi skar lielu valsts iedzīvotāju daļu, tiks tiesiski apstrīdēts un mainīts. Taču, lai par 100 procentiem saņemtu sev pienākošos pensiju, viņam ar 1. jūliju jāiet no darba prom. Pagājušajā mācību gadā strādājis četras kontaktstundas nedēļā. Daudziem lauku skolotājiem sevišķi dabaszinībās ir samērā neliels kontaktstundu skaits. «Agrāk skolām bija iespēja šiem pedagogiem piemaksāt par pulciņu vadīšanu, konsultācijām, jaunajā mācību gadā tas kā ar nazi tiks nogriezts, un var sanākt tā, ka skolotājam, kurš dzīvo pilsētā, ceļš līdz darbavietai lauku skolā izmaksās dārgāk nekā saņemtais atalgojums.Citi varbūt paliksVar piebilst, ka V.Neļķes dzīvesdraugs matemātikas skolotāja Maija Neļķe, kas pašlaik izbraukusi uz ārzemēm, līdz šim teikusi, ka domā darbu skolā turpināt. Viņai gan ir krietni lielāks kontaktstundu skaits, taču nupat pamatskolu pabeigušo devīto klasi skolotāju pāris, var teikt, audzināja kopā.Jelgavas 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs un arī pensionārs Andrejs Sālzirnis teic – kaut gan valsts vara veic atklātu laupīšana, viņš turpinās darbu skolā. «Ja es aizietu prom, visdrīzāk vairākas klases paliktu bez fizikas stundām. Turklāt mani ienākumi, turpinot darbu, tomēr būtu lielāki nekā saņemot tikai pensiju, ar kuru iztikt ir ļoti problemātiski,» secina sešdesmit sešus gadus vecais pedagogs, kurš ilgāku laiku bijis pilsētas Fizikas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. Nav kam ticēt Lauku skolotāja, kura nevēlējās, lai publicē viņas vārdu, atzina, ka valdības lēmums apgriezt pensijas un pabalstus būtiski samazina ienākumus gan viņai, gan meitai, kura saņem māmiņu algu un mājās strādā. «Es nezinu, kāda jēga par to vēl ir rakstīt. Lēmumu, ko darīt, vēl neesmu pieņēmusi. Cilvēks domā, Dievs dara, es gan tagad teiktu – valdība dara. Nabadzīgi dzīvojām deviņdesmitajos gados, kad skolotāji pat nevarēja atļauties nopirkt grāmatu. Bet tagad atšķirībā no deviņdesmitajiem neviens nekam vairs netic. Pēc beidzamajiem valsts budžeta grozījumiem sanāk, ka skolotājs turpmāk saņems apkopējas algu. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija draud nelabot centralizēto eksāmenu darbus. To gan es neatbalstu. Skolēni jau nav vainīgi, ka viņiem šajā situācijā būtu jācieš. Skaidrs gan, ka tagad mūsu profesijai zudis jebkāds prestižs,» teic lauku skolotāja. Kā zināms, ar 1. septembri pedagogu darba alga saruks uz pusi, un tas ir daudz lielāks samazinājums nekā citiem no valsts budžeta valsts atalgotajiem. Pēc izglītības ministres Tatjanas Koķes iepriekš teiktā, samaksa skolotājam bez piemaksām varētu būt aptuveni 180 latu par likmi «uz papīra», bet kopā ar piemaksām – 215 latu «uz papīra». Savukārt strādājošie pensionāri no 1. jūlija saņems tikai 30 procentu no pensijas. Labāku darbu meklēs jaunie«Jebkuram cilvēkam, ne tikai skolotājam, nopelnītās pensijas mazināšana ir ļoti nežēlīgs valsts varas lēmums, kuru grūti sabiedrībai pieņemami izskaidrot. Es vēl varētu saprast, ja grūtā brīdī valsts no pensionāriem aizņemtos,» teic Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Strādājošo pensionāru skaits pilsētas skolās esot diezgan nozīmīgs, sevišķi eksaktajos priekšmetos. Pagaidām vēl neviens iesniegums par aiziešanu no darba no strādājošajiem pedagogiem pensionāriem nav saņemts, taču tādi varētu būt. Saistībā ar skolotāju algu samazinājumu no skolām varētu aiziet arī jaunie pedagogi, bažījas G.Auza. «Laba izglītība ir vērtība arī krīzes apstākļos, un, ja skolā pienācīgi nemaksā, diezgan ātri darbs var atrasties citviet. Ar labām svešvalodu zināšanām iespējams dabūt skolotāja darbu arī citās valstīs,» spriež pārvaldes vadītāja.
