Vēlos pastāstīt par nejauko pārsteigumu, ko man sagādāja malkas piegādātājs, kurš regulāri «Zemgales Ziņās» ievieto sludinājumu – pārdod malku, 12 Ls/sterā. Nu tieši tādu es vēlējos, cena pieņemama. Arī citi sludinājumi ar augstu cenu neizcēlās, bet nebija vajadzīgās koku sugas.10. februārī divi pajauni vīrieši malku atveda un izmeta sētā kaudzē īpaši attīrītā laukumiņā. Sasedzu to ar plēvēm, lai nopirktie pieci steri glabājas. Martā ķēros pie malkas kraušanas grēdiņās. Jo mazāk malkas palika kaudzītē, jo vairāk veidojās sajūta – esmu apkrāpta. Ņēmu palīgā mērlenti un sāku mērīt sakrauto. Kā tas jādara, zinu sen. Domāju, to zina ikviens, kam nav slinkums to darīt. Lai kā mērītu, tomēr vairāk nekā trīsarpus steru nesanāca. Jutos pavisam apjukusi. Ķēros zvanīt piegādātājam cerībā, ka sapratīs. Mans stāstījums viņu maz satrauca. Kad vairākkārt atkārtoju, ka biju pasūtījusi piecus sterus malkas par 12 latiem sterā, bet to vietā ir tikai trīsarpus, saņēmu atbildi, ka tie taču ir «kubi» un ko es gribot. Bet es pasūtīju sterus, nevis kubus! Lai būtu droša, ka savas grēdiņas esmu pārmērījusi pareizi, vēlreiz par to pārliecinājos «Lauku Avīzes» Meža grāmatā («Tilpuma noteikšana pēc kraujmēra»). Uzmērot grēdas garumu, augstumu un platumu, iegūst grēdas tilpumu steros. Visu esmu darījusi pareizi, tikai sanāk, ka par steru samaksāju 17 latu (Ls 60:3,5=17), nevis 12. Saka – kas lēti pērk, tas dārgi maksā. Un ne vienmēr rakstītajam vajag ticēt. Bet tā vēl sāksi neticēt pat tiem, kas to nav pelnījuši! Pirms vairākiem gadiem lasīju par kokmateriālu tirgotāju un mežu īpašnieku satraukumu, ka bez pavadzīmēm nevarēs transportēt kravas ar kokmateriāliem. Ar laiku bažas norimušas. Nezinu gan, vai minētie noteikumi atcelti vai arī ļautiņi prot no tajos prasītā izgrozīties. Ja kontrolējošās institūcijas būtu prasīgākas pret kokmateriālu tirgoņiem un vedējiem, krāpnieku būtu mazāk. Pašreiz ieguvējs ir tikai negodīgais malkas piegādātājs, jo ved kravas bez pavadzīmēm, naudu saņem, neizsniedzot kvītis. Nodokļi netiek maksāti, par nepiegādāto malku rodas prāvs «pienesums». Pircēji, kas lielākoties ir maznodrošinātie vai vientuļie pensionāri, lūguši sociālajam dienestam palīdzību kurināmā iegādei, bet palikuši ar mazāku malkas kaudzīti un mazāku siltumu savās mājās.Aicinu cilvēkus būt vērīgākiem un prasīgākiem, jo maksājam taču mēs – pircēji – un par preci, nevis tukšu gaisu. Silvija Šinke, pensionāre
