Uzņēmuma «Swedbank grupa» izveidotais nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un tirgošanas uzņēmums «Ektornet» līdz nepilniem 70 tūkstošiem eiro samazinājis izsolē izliktā Jelgavas arhitektūras pieminekļa «Villa Medem» cenu, tomēr pircēju interese par to nav manīta. Daži «Ziņu» aptaujātie liepratēji domā, ka vēsturisko ēku vajadzētu atpirkt pašvaldībai.
Tumsa un klusums vakarā valda no pilsētas centra tālākajā Uzvaras ielas daļā, kur atrodas gan vecās linu fabrikas korpusi, gan arī 1818. gadā pēc arhitekta Johana Georga Berlica projekta klasicisma stilā būvētā rezidence «Villa Medem», kas piederēja Kurzemes hercogienes Dorotejas brālim grāfam Žanno fon Medemam un kur padomju laikos atradās linu fabrikas klubs.
Pircējus šai Jelgavas arhitektūras pērlei, pēc visa spriežot, neizdodas piesaistīt arī pašreizējam ēkas īpašniekam «Swedbank grupas» izveidotajam nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un tirgošanas uzņēmumam «Ektornet». Par to liek domāt uzņēmuma mājas lapā izvietotais sludinājums, kurā tā arī ierakstīts – «Akcija!» un par divdesmit tūkstošiem eiro – no 89.9 līdz 69,9 tūkstošiem eiro – samazināta pārdošanas cena. Iespējams, ka ar šādu savdabīgu pieeeju pašreizējais īpašnieks vēlas tomēr atrast pircēju muižas ēkai.
Daži «Ziņu» aptaujātie liepratēji domā, ka vēsturisko ēku vajadzētu atpirkt pašvaldībai.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Gunta Skulte stāsta, ka tās priekšpēdējais īpašnieks Agris Bajārs, kuram piederēja tirdzniecības uzņēmums «Baks», pirms ekonomiskās krīzes daudz paveicis ēkas saglabāšanā. «Villai uzlikts jumts, notekas. Tās durvis ir ciet,» G.Skulte uzskaita uzņēmēja paveikto. Tomēr 2008. gada ekonomikas lejupslīdē viņam villu uzturēt kļuva par smagu, un 2009. gadā tā tika izlikta pārdošanā par 290 tūkstošiem latu. Laika gaitā cena strauji samazinājās, un tagad, kad par tās īpašnieku kļuvusi banka, cena ir 69,9 tūkstoši eiro. G.Skulte domā, ka tomēr īpašniekam diez vai izdosies atrast privātu pircēju, tādēļ, viņasprāt, rezidenci vajadzētu atpirkt Jelgavas pašvaldībai. «Pēc Pasta salas izbūvēšanas Uzvaras parku taču nelikvidēs, un «Villa Medem» kopā ar to labi sader,» spriež liepratēja. «Vēsturiskais nams ir 463 kvadrātmetrus liels un atrodas uz četru tūkstošu kvadrātmetru zemesgabala, kas tādai ēkai ir pamaz,» saka G.Skulte.
Nekustamo īpašumu tirgus ir lēns
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška uzsver, ka līdz attiecību saasinājumam ar Krieviju nekustamā īpašuma tirgus bija aktīvs galvenokārt Rīgā un Jūrmalā. Uzņēmējs neņemas prognozēt, kā tas varētu attīstīties tālāk. I.Kanaška šaubās, ka kādam biznesmenim būtu tik daudz brīvu līdzekļu, lai villu atjaunotu prasībām atbilstošā stāvoklī. I.Kanaška piebilst, ka villas vērtību mazina arī tai cieši līdzās piebūvētais linu fabrikas korpuss. Tādēļ, pēc uzņēmēju domām, ēkai ir problemātiski atrast pielietojumu un galu galā to būs ļoti grūti pārdot.
Jelgavas Domes deputāts vēsturnieks Andris Tomašūns visai skeptiski vērtē pašvaldības iespēju atpirkt šo ēku: «Ja jau reiz pašvaldība to neatpirka, tad diez vai to varētu darīt tagad.» Viņš uzsver, ka par valsts kultūrvēsturiska pieminekļa saglabāšanu nu atbild jaunais īpašnieks – «Swedbank grupa», tās 2009. gadā izveidotais uzņēmums «Ektornet Management Latvia», kura mērķis ir iegādāties, izdevīgi pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus un kurš ir arī nolaidis īpašuma cenu. «Manuprāt, «Villu Medem» vajadzētu pārdot par vienu eiro, jo ieguldījumi ēkas atjaunošanā ir ļoti ievērojami. Vācieši savas vecās pilis pārdevuši par vienu marku, ja tikai uzņēmējam ir plāns, kā to apsaimniekot,» saka deputāts. Viņa kolēģis Saulvedis Šalajevs piebilst, ja sabiedrība rosinātu «Villa Medem» atjaunošanu, tā varētu veikties, bet, kamēr tas nav manāms, īpašums ir ļoti problemātisks.
Lancmanis redz pērli
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis uzskata, ka «Villa Medem» Jelgavas Domei varētu būt izsmalcināta viesu pieņemšanas vieta. «Tūlīt pēc kara bija projekts, kā atjaunot rezidences lielo zāli, tomēr to neīstenoja. Taču projekts ir pieejams. Tie darbu apjomi nav milzīgi, un darbi nav nepaceļami,» optimistiski saka Rundāles pils atjaunotājs. I.Lancmanis uzskata, ka pašlaik «Villa Medem» ir pilsētas kauna traips, par kuru ļoti noskumuši bijuši arī Medemu dzimtas pārstāvji. Taču tā var kļūt par pilsētas pērli. Viņaprāt, ēkas atjaunošanai, ja tā kļūtu par pašvaldības īpašumu, varētu izdoties piesaistīt arī ES līdzekļus. ◆
