Pilsētai neparasta aina: Dobeles šosejas un Satiksmes ielas krustojumā gājēju vietā cits par citu ātrāk uz priekšu steidz bariņš interesantu vistveidīgu putnu. Nedaudz tālāk – atkal tas pats. No kurienes viņi izbēguši?
Pilsētai neparasta aina: Dobeles šosejas un Satiksmes ielas krustojumā gājēju vietā cits par citu ātrāk uz priekšu steidz bariņš interesantu vistveidīgu putnu. Nedaudz tālāk – atkal tas pats. No kurienes viņi izbēguši?
Neveiksmīgie bēgšanas mēģinājumi
Izrādās – palaidnes pērļu vistas dzīvo alus bāra «Jānis» speciāli iekoptajā sētā un ne reizi vien devušās lūkoties, kas notiek ārpus mājas. Tādos gadījumos garāmgājēji esot atsaucīgi, ātri reaģējot un ziņojot par bēgšanas gadījumu. Citi vienkārši sadzenot ziņkārīgos putnus atpakaļ sētā.
«Jānī» saimnieko Slivjuku ģimene. Tās galva Viktora kungs uzņēmuma vadību nu jau uzticējis vecākajam dēlam Valērijam. «Pirms apmēram 12 gadiem braucu mājās no Dobeles un ceļmalā ieraudzīju ganāmies šos interesantos putnus. Divus no tiem nopirku. Un tā viss sākās,» stāsta Viktors. Pavasarī pagalmu apdzīvoja pārdesmit vistiņu, bet tagad jau esot savi četri desmiti – gan pavisam mazītiņi putniņi, gan «solīda» vecuma pērļu vistas. Gadu vecās saimnieki drīz pārdos draugiem, paziņām un citiem, jo, sasnieguši gada vecumu, raibie putni saprot, ka nav nekādi vārguļi, un cenšas viens otram to pierādīt, rīkojot skaļus kautiņus.
Sētā uzbūvēta speciāla mājiņa, kurā putni pārlaiž nakti, bet pa dienu tie var veldzēties baseiniņā. Tiesa, karstajās vasaras dienās pērļu vistas priekšroku dod ēnainajiem košumkrūmiem. No tiem vistas var izvilināt, izsijājot barību.
Olas uzvarētājas!
Pērļu vistu dzimtene ir tālajā Dienvidāfrikā, taču arī Latvijā tās jūtas labi, iztur pat piecu grādu salu. Bargākā ziemā gan putni labāk izvēlas apsildītu kūtiņu. Pērļu vistas ir apveltītas ar skaļu balsi, reizēm, nemitīgi ķērcot, pat aizdzen klientus. Nereti savas vistas saimnieki atrod kāda koka galotnē pat 12 metru augstumā. Interesanti, ka tām ir iespēja aizlidot, tomēr tā nav noticis. Valērijs gan smej, ka kāda varētu arī aizšmaukt, jo putni šogad pārāk strauji savairojušies. «Kāpēc lai tās bēgtu? Citur pērļu vistas dzīvo iežogotā teritorijā, nebrīvē. Te tās dara, ko grib, izstaigājas pēc sirds patikas un paliek, it kā atzinīgi novērtējušas savu pašreizējo priviliģēto dzīvi,» spriež Viktors.
Pērļu vistu gaļa esot maigāka nekā parasto, ar labāku piegaršu, taču ēdamā no viena putna esot mazāk nekā parastai vistai, jo pērļu vistu kuplumu veido mīkstās spalvas.
Grūti atšķirt gailīti no vistiņas. Saimnieki zina, ka abiem dzimumiem ir atšķirīga uzvedība un «krelles» pazodē.
Pērļu vistas ir labas dējējas, saimnieki pie garšīgajām olām tiek katru dienu. Valērijs rāda vienu olu un pēkšņi met to zemē. Nē, tas nav bijis netīšām, bet gan uzskatāms pierādījums – Āfrikas putni dēj izturīgas olas. «Lieldienās olu cīņās tās noteikti būs absolūtās uzvarētājas,» piebilst Viktors.
«Jāņa» sētā piemin Samuraju
Agrāk «Jāņa» sētā dzīvojuši arī pāvi un paipalas. Fazānu gan neesot bijis, tiem zem debess juma nav miera, tādēļ laižas prom uz neatgriešanos. «Cipiņas piesaista apmeklētāju, īpaši bērnu un bijušo laucinieku, uzmanību. Viņi izbauda tādu kā moderno lauku gaisotni, vēro neparastās vistas, sēžot pie galdiņa ārā un malkojot kādu dzērienu,» teic Viktors. Starp citu, sētā dzīvo arī dažas parastās vistas un divi gaiļi, no kuriem viens kļuvis par pērļu vistu barvedi.
Alus bārs nosaukts Viktora jaunākā dēla Jāņa vārdā. Tas, protams, krodziņam piestāv labāk par «Viktoru» vai «Valēriju», joko vecākais dēls. Pats par sevi saprotams, ka Līgo vakarā svinības te sit augstu vilni. Un līgotāju vidū ir arī pērļu vistas. Taču reiz kāds pundurgailis pilsētas zaļās oāzes mierīgo idilli izjaucis ar skaļu blīkšķi. Vēl tagad daudzi apmeklētāji, tāpat kā paši saimnieki, atceras Samuraju. Tas mēdzis staigāt apkārt, pētīt viesus, izmeklēt upuri un tad – ar strauju lēcienu meties cilvēkam tieši uz galvas un, turpinot uzbrukumu, knābājis pakausi. Dažkārt gadījies, ka klients no krodziņa aizgājis ar asiņainu galvu. Savas kauslīgās dabas dēļ gailis arī ieguvis Samuraja vārdu.
