Zemgalē. Aizvadītajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Zemgalē reģistrēja 678 kūlas ugunsgrēkus, kas ir par 19 procentiem vairāk nekā 2018. gadā, kad tādu bija 548. Kūlas ugunsgrēkos izdega 771 hektārs, kas ir vairāk nekā 30 procentu kāpums, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. “Kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem. Sausos un agros pavasaros šādu ugunsgrēku ir daudz, tie ir plaši un postoši. Tāda situācija bija arī pagājušajā gadā, kad ilgstošā sausuma ietekmē kūlas ugunsgrēki norisinājās lielās platībās, iznīcināja ēkas, automašīnas un izraisīja arī meža ugunsgrēkus. Izvērtējot aizvadīto gadu ugunsgrēku skaitu, diemžēl nevaru apgalvot, ka, neskatoties uz laikapstākļiem, kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties. Kamēr daļa cilvēku nemainīs savus ieradumus un nesamazināsies nesakopto teritoriju platības, katru pavasari ievērojamus resursus veltīsim cīņai ar kūlas ugunsgrēkiem,” skaidro VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks majors Raivis Pužulis. Visvairāk pērnās zāles ugunsgrēku jeb 119 reģistrēti Jēkabpilī, Dobeles novadā 98 un Bauskas novadā 62, bet Jelgavā bijis 61 ugunsgrēks. Vismazāk kūlas ugunsgrēku jeb divi dzēsti Jaunpils novadā, bet Aknīstes un Tērvetes novadā reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki katrā no tiem, Viesītes un Rundāles novadā – pa četriem. Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājās pusē no Zemgales administratīvajām teritorijām, turklāt Bauskas, Dobeles un Krustpils novadā pieauga par 50 procentiem un vairāk. Lielākais samazinājums reģistrēts Engures, Ozolnieku un Skrīveru novadā. Kopējā kūlas ugunsgrēku platība bija vairāk nekā 771 hektārs. Visvairāk jeb 133 hektāri izdega Dobeles novadā, 121 hektārs – Jēkabpilī un 108 hektāri – Bauskas novadā. Salīdzinot ugunsgrēku skaitu reģionos, Zemgale ar 678 ierindojas otrajā vietā aiz Latgales, kur reģistrēti gandrīz deviņsimt kūlas ugunsgrēki. Latvijā 2019. gadā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 kūlas degšanas rezultātā degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018. gadu, kad reģistrēti 2152 kūlas ugunsgrēki, pagājušajā gadā to skaits palielinājies par 35 procentiem. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61 procentu vairāk nekā 2018. gadā, kad izdega 2018 hektāri. VUGD atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība.
