Novērojumi gada laikā par Ķemeru Nacionālā parka bijušajos “Lafloras” kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāmi par degradēta kūdrāja teritoriju, sastādītajām sfagnu sūnām, liecina, ka diemžēl ilgstošā vasaras sausuma dēļ sfagnu ieaugšanās sākotnējās sekmes bijušas vājas, “Ziņām” atzīst “LIFE REstore” projekta vadītāja Ieva Saleniece.
Ar gadu nepietiek
“Tomēr jau dažus mēnešus pēc iestādīšanas – septembrī un oktobrī – konstatēta vairāku sfagnu un citu augstā purva sugu fragmentāra augšana. Lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par sfagnu reintrodukcijas sekmēm, jāturpina hidroloģiskais un veģetācijas monitorings, jo gads ir nepietiekams eksperimenta sekmju objektīvai novērtēšanai,” spriež I.Saleniece.
“Ziņas” jau rakstīja, ka pirms gada maijā ar 62 talcinieku palīdzību kādreiz uzņēmuma “Laflora” izstrādātajā kūdras laukā sastādīti vairāk nekā 2200 kilogrami sfagnu sūnu apmēram 4500 kvadrātmetru platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projektā “LIFE REstore” veica Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.
Izmēģinājuma mērķis bija pārbaudīt, vai ir iespējama purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošana pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, kā arī noteikt efektīvāko sfagnu reintrodukcijas veidu, stādot dažādas sfagnu un citu purva augu sugu kombinācijas gan uz iepriekš sagatavotas kūdras virsmas, gan bez virsmas sagatavošanas.
“LIFE REstore” projekta renaturalizācijas izmēģinājumu teritorija atrodas Ķemeru tīreļa ziemeļaustrumu malā. Renaturalizācija, stādot sfagnus un citus augstā purva augus, veikta vietā, kur savulaik notikusi kūdras ieguve, bet jau vairāk nekā 30 gadu nav atjaunojusies purva veģetācija.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti secinājuši, ka šajā teritorijā ilgstoši saglabājušies kūdras lauki ar atklātu sausu augstā purva tipa kūdru, kas tikai vietām bija apaugusi ar sugām nabadzīgu, skraju veģetāciju. Dominēja makstainā spilve, sila virsis, dzegužlini un purva bērzs, parastā priede. Kūdras lauka malā bija sastopama invazīvā sūnu suga parastā līklape (Campylopus introflexus), kas liecina par kūdrāja degradāciju. Sfagni un citi mitrummīlošie purva augi tika novēroti tikai grāvju tuvumā vai reljefa pazeminājumos. Purva veģetācijas atjaunošanos un kūdras veidošanās procesa atjaunošanos kavēja pārāk zemais gruntsūdens līmenis un lielas gruntsūdens līmeņa svārstības, kuru dēļ apstākļi bija pārāk sausi, lai izveidotos purva augājs un atsāktos kūdras veidošanās.
Sausums apgrūtina ieaugšanos
“Sfagnu stādmateriāls bija kvalitatīvs, un stādīšanas laikā kūdra bija mitra. 2018. gada rudenī tika konstatēts, ka zem salmu kārtas ir ieaugušās visas stādītās sfagnu sugas – Magelāna, iesarkanais, brūnais un garsmailes sfagni, lai gan daudz mazākā platībā nekā tie tika iestādīti. Tomēr nepilns gads ir nepietiekams eksperimenta sekmju objektīvai novērtēšanai. Pēc sfagnu iestādīšanas lauki pārklāti ar salmiem, tā daļēji pasargājot iestādītos sfagnus no tiešas saules ietekmes un izkalšanas. Kopā uz visu teritoriju vienmērīgi tika izkaisīti aptuveni 1500 kilogrami salmu. Tā kā 2018. gada vasara bija ļoti sausa, lai nepieļautu sfagnu izžūšanu, nodrošinātu nepieciešamo mitrumu un veicinātu to ieaugšanos, sfagni pirmajā veģetācijas sezonā tika laistīti. Ūdens sfagnu laistīšanai tika ņemts no apkārtējās kūdras ieguves ietekmētā augstā purva teritorijas,” situāciju raksturo I.Saleniece.
2018. gada rudenī pēc sausās vasaras sfagnu stādīšanas eksperiments Ķemeru tīrelī tika papildināts ar nelielu terases veida sfagnu stādījumu laukumu. Ierīkoti divi parauglaukumi dažādos dziļumos, noņemot virsējo kūdras slāni, lai apstādāmā virsma būtu tuvu ūdens līmenim. Arī šeit izmantota iepriekš lietotā metode, sfagni tika savākti no tuvumā esošās Ķemeru tīreļa kūdras ieguves neietekmētās daļas. Savāktajā materiālā dominēja Magelāna sfagns, taču bija sastopamas arī citas augstā purva augu sugas. Sfagni stādīti, sadalot kaudzītēs ar rokām un pārkaisīti ar salmiem. Šis neliela mēroga eksperiments nākotnē ļaus izdarīt pilnīgākus secinājumus par ūdens līmeņa lomu uz sfagnu ieaugšanās efektivitāti.
Speciāliste atzīst: “Izvērtējot gūto pieredzi, jāuzsver, ka izmēģinājuma teritorija Ķemeru tīrelī uzskatāma par sarežģītu vietu renaturalizācijas eksperimentam – sfagnu un citu purva augu stādīšanai. To noteica vairāki faktori, kas apgrūtināja un tiešā veidā ietekmēja sfagnu ieaugšanas sekmes izmēģinājuma teritorijā. Pirmkārt, tās bija izmēģinājuma teritorijas reljefa īpatnības jeb novietojums reljefā attiecībā pret tuvumā esošajām degradēto kūdrāju teritorijām, kas apgrūtina renaturalizācijai nepieciešamo mitro apstākļu nodrošināšanu. Otrkārt, būtisks ietekmējošais faktors bija izmēģinājuma teritorijas apkārtnē esošie grāvji, kas saglabājušies no kūdras ieguves laikiem pirms vairāk nekā 30 gadiem un turpināja nosusināt kūdrāju. Tāpēc “LIFE REstore” projektā tika veikta viena kartu grāvja aizbēršana, lai nodrošinātu mitrumu izmēģinājuma teritorijā. Iespējams, tas nebija pietiekami, lai panāktu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos un panāktu purva augājam optimālus apstākļus. Taču nepieciešami vairāku gadu novērojumi secinājumu izdarīšanai. Treškārt, sfagnu reintroducēšanā un purvu ekosistēmu atjaunošanā ļoti būtiski ir meteoroloģiskie apstākļi. Augstie purvi barojas ar atmosfēras nokrišņiem, tādēļ tie tiešā veidā ir saistīti ar jebkādām pārmaiņām nokrišņu daudzumā un iztvaikojumā. Purvus būtiski ietekmē gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma pārmaiņas. Palielinoties atmosfēras nokrišņu daudzumam, rodas purvu attīstībai labvēlīgi apstākļi. Savukārt, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, sagaidāma pastiprināta iztvaikošana un purva virsmas izžūšana. Arī veģetācijas perioda pagarināšanās un nokrišņu daudzuma samazināšanās ir negatīvs riska faktors purviem, kā rezultātā var veidoties ilgāki mitruma deficīta jeb sausuma periodi. Sausuma periodi var veicināt arī purva augāja pārmaiņas. Augstas gaisa temperatūras un maza nokrišņu daudzuma gadījumā virsējā sfagnu sūnu kārta izkalst un atmirst. Virskārtas izkalšana ir galvenais cēlonis tam, ka purva augi cieš no vēlīnām pavasara un agrīnām rudens salnām.”
Pirmā gada novērojumi liecina, ka ūdens līmenis izmēģinājuma teritorijā nav bijis pietiekams. Vasaras sausuma ietekmē pēc sfagnu iestādīšanas ūdens līmenis bija ļoti zems. Lai gan nokrišņu daudzums līdz gada beigām nebija būtiski pieaudzis, visticamāk, samazinātas iztvaikošanas dēļ, rudenī un ziemā gruntsūdens līmenis pamazām paaugstinājies.
“Ekstrēmā sausuma ietekmi daļēji mazināja izveidotais salmu pārklājums, kas ļāva kūdras virsmai ilgāk saglabāt mitrumu. Izmantojot Kanādā aprobēto metodi, tika veidots apmēram 80 procentu pārklājums. Ja tas netiek izdarīts pareizi, turklāt ja pieļautas arī citas kļūdas, sekmes var būt vājas, kā liecina, piemēram, pieredze Viru purvā Igaunijā. Ķemeru tīreļa pieredzes vērtējumā nevar izslēgt sausuma dominējošo ietekmi, lai arī salmu pārklājums, mūsuprāt, bija pareizi izveidots,” ekspertu secinājumus atklāj I.Saleniece.
Kūdras ieguves vietu renaturalizācijai veicami darbi, kuru ietekmi un rezultātus var novērtēt tikai ilgtermiņā. Speciālisti atzīst, ka šis ir eksperiments, kura izdošanos vai neizdošanos būs iespējams novērtēt pēc vairākiem gadiem.
