Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigāde apkopojusi statistiku par pagājušajā gadā notikušajiem ugunsgrēkiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigāde apkopojusi statistiku par pagājušajā gadā notikušajiem ugunsgrēkiem. Ugunsnelaimju skaits pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par piektdaļu, bet tajos dzīvību zaudējis 15 cilvēku.
Kā “Ziņas” informē VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis, pērn Jelgavā notikuši 255, bet rajonā – 151 ugunsgrēks. 2004. gadā dzēsti 126 kūlas ugunsgrēki, un tas ir par 115 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Zīmīgi, ka visvairāk – 96 – sausās zāles neparedzēti aizdegšanās gadījumi notikuši tieši maijā. “Ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt tāpēc, ka mazāk dedzināta kūla. Pagājušajā gadā daudz aktīvāk strādāja policija, ne tikai sastādot administratīvos protokolus par pārkāpumiem, bet arī veicot izskaidrošanas darbu,” akcentēja A.Feldmanis, norādot arī plašsaziņas līdzekļu lielo nozīmi uguns izraisītu nelaimju ierobežošanas profilaksē. Salīdzinājumā ar 2003. gadu uguns prasījusi par deviņiem cilvēku upuriem vairāk. No tiem četras bijušas sievietes, bet 11 – vīriešu. Nelaimēs cietuši 11 cilvēku. Laukos sadedzis 10 mājlopu, turpretī iepriekšējos trijos gados dzīvnieki ugunsgrēkos nav gājuši bojā. Iedzīvotāju nāves gadījumu skaita palielinājumam Jelgavas brigādes komandieris izskaidrojumu nerod, vien bilst, ka visvairāk ugunsnelaimju rodas tieši nelabvēlīgo ģimeņu mājokļos, kur nereti tiek lietots alkohols.
Uguns skārusi 177 ēkas un 30 transporta līdzekļu (2003. gadā dedzis 13 spēkratu). Par gandrīz deviņiem tūkstošiem latu pilsētā un par vairāk nekā 17 tūkstošiem latu rajonā samazinājušies arī ugunsnelaimēs konstatētie materiālie zaudējumi – Jelgavā tie bijuši 43 377, bet pagastos – 58 345 latu apmērā.
Analizējot ugunsgrēku izcelšanās iemeslus, konstatēts, ka 31 gadījumā tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, 17 reižu tos spēlējoties izraisījuši bērni, 38 ugunsnelaimes radušās, smēķējot gultā, bet gandrīz 50 gadījumos uguns izplatījusies elektroīssavienojuma dēļ. Pagājušajā gadā vairāk ēku (29) sākušas degt dūmvadu nepareizas izbūves vai bojājumu dēļ.
Visvairāk (27) ugunsgrēku izcēlušies no pulksten 20 līdz 21, bet no pulksten 15 līdz 22 postošā uguns izplatījusies 130 ugunsgrēkos no 406.
No pagastiem visvairāk (25 reizes) dedzis Elejā, 19 gadījumos ugunsdzēsēji strādājuši Līvbērzes pagastā, bet 18 – Ozolnieku novada Cenās. Vismazāk (2) ugunsnelaimju izcēlies Zaļenieku pagastā un Vircavā.
“Šogad intensīvāk brauksim pie iedzīvotājiem, lai skaidrotu uguns postošo spēku. Esam apzinājuši un vairāk apmeklēsim vietas, kur raksturīga paaugstināta ugunsgrēku rašanās iespēja – nelabvēlīgo ģimeņu dzīvesvietas un mājas, kur atslēgta elektrība, apkure vai gāze un kur vairāk izmanto sveces un citus ar atklātu liesmu degošus priekšmetus,” sacīja A.Feldmanis.
