Lai arī Ozolnieku novada pašvaldībā klīst valodas par jaunievēlētās vadības vēršanos pret sešiem pieredzējušiem, iepriekšējos deputātu sasaukumos strādājušajiem pašvaldību darbiniekiem, tostarp arī pašvaldības policistiem, darba attiecības ar Ozolnieku novada domi ir izbeiguši trīs agrākie vadošie darbinieki – izpilddirektors, galvenā grāmatvede un Ozolnieku Sporta centra vadītājs Rolands Baranovskis. Pēdējam, atstājot amatu, nelikumīgi izmaksāts pārmērīgi dāsns atvaļināšanas pabalsts, ko visdrīzāk daļēji vajadzēs atmaksāt.
Počs pieļauj juristu vainu
Viens no trauksmaino ziņu avotiem bija Latvijas Radio žurnālistes Vitas Anstrates sižets “Ozolnieku novadā jaunā vara atlaiž vairākus darbiniekus un izmaksā dāsnas kompensācijas”, kas izskanēja Latvijas Radio 1 pirmdienas rīta ziņu raidījumā “Labrīt”. Tajā tika intervēts uz savstarpējās vienošanās pamata darba attiecības izbeigušais R.Baranovskis, kas atvaļināšanas pabalstā pieprasījis pusgada algu jeb apmēram astoņus tūkstošus eiro, ko arī saņēmis. Jāpiebilst, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz – lai cik ilgi un izcili kāds būtu kalpojis valsts vai pašvaldības labā, viņš drīkst saņemt atvaļināšanas pabalstu ne vairāk kā četru mēnešalgu apmērā. R.Baranovskis “Ziņām” skaidro, ka nejūtas vainīgs par viņam izmaksāto paša prasīto pusgada algu un pārmaksāto summu atdot nedomā. Savukārt agrākais Ozolnieku novada izpilddirektors Jānis Počs, kas pašvaldības vārdā ar R.Baranovski parakstīja vienošanos, kurā minēta arī atlaišanas pabalsta summa, uzskata, ka likumpārkāpums radies juristu vainas dēļ. “Četrus gadus strādājot Ozolnieku novada pašvaldībā, man parakstam nodotie dokumenti tika sagatavoti ļoti korekti. Iespējams, šis bija cits gadījums,” teic J.Počs. Viņš domā, ka kļūdu vēl bija iespējams atklāt un novērst pirms maksāšanas ordera izrakstīšanas. Viņš pats to vairs nav varējis izdarīt, jo neilgi pēc vienošanās parakstīšanas pēc paša vēlēšanās atbrīvojies no darba Ozolnieku novada pašvaldībā.
Valsts kontrole pievērsīs uzmanību
Domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš paskaidro, ka par vienošanās summu likumību pašvaldībā notiek pārbaude un, ja tiks konstatētas neatbilstības, tad pašvaldība varētu pieprasīt atmaksāt nepareizi izmaksāto. Atšķirībā no D.Liepiņa sabiedrības par atklātību “Delna” jurists Roberts Matulis jau nešaubīgi skaidro, ka R.Baranovskim pārmaksātā nauda ir jāatdod. Viņaprāt, vienlaikus ir jāprasa skaidrojums no toreizējā pašvaldības izpilddirektora J.Poča – jāsaprot, vai pieļauta cilvēciska kļūda vai arī likums nav ievērots apzināti. “Svarīgi ir ievērot normatīvos aktus un labot pieļautās kļūdas,” piebilst jurists.
Savukārt Valsts kontrole “Ziņas” informē, ka aicinās zvērinātu revidentu ikgadējā revīzijā veikt pārbaudes par atlīdzības jautājumiem Ozolnieku novada pašvaldībā 2017. gadā.
V.Anstrates ziņu sižetā tika intervēta arī Ozolnieku novada Kultūras daļas un Ozolnieku Tautas nama vadītāja Rita Barona, kas sacīja, ka viņai bez kāda pamata pēc divpadsmit gadu darba, kas veikts ar sirdi un dvēseli, ieteikts rakstīt atlūgumu. No šādas attieksmes R.Barona bijusi tuvu nervu sabrukumam un vēl nav izveseļojusies.
“Ziņas” noskaidroja, ka augusta sākumā rakstīt atlūgumu tika prasīts arī Ozolnieku novada pašvaldības policijas priekšniekam Arnim Jomam, kas šajā amatā ir strādājis 25 gadus, par ko līdz šim saņēmis vienīgi pateicības. “Tāds ir politiskais uzstādījums – man šīs prasības iemeslu skaidroja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Akmentiņš,” stāsta A.Joma. Atlūgumu viņš nav rakstījis, bet nākamajā dienā devies uz pieņemšanu pie domes priekšsēdētāja D.Liepiņa. Tā savstarpējās sarunās jautājums par viņa atbrīvošanu no darba izplēnējis. Taču septembra sākumā tas radies no jauna, kad atlūgumu rakstīt pieprasīts trīs pašvaldības policijas inspektoriem. “Es viņiem teicu, ka nav ko atlūgumu rakstīt, jo esat strādājuši nevainojami. Taču gaisotne pašvaldībā nav patīkama,” teic A.Joma.
Akmentiņš aicina problēmas izrunāt
Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks G.Akmentiņš “Ziņām” skaidro, ka jaunajai domes vadībai ir pretenzijas, jo pašvaldības policijas darbinieki nemācās un tādējādi neuzlabo savu profesionālo kvalifikāciju. “Pašvaldības policijas priekšnieka amata aprakstā ir minēts, ka viņam jāapmāca savi darbinieki. Citās pašvaldībās to policisti pastāvīgi dara, bet Joma aizbildinās, ka tam nav bijusi iedalīta nauda,” saka G.Akmentiņš, piebilstot, ka no pašvaldības policistiem nevar prasīt aiziet no darba, bet gan mācīties. Jautāts par to, kādu amatu pēc Izglītības, kultūras un sporta daļas izveidošanas var piedāvāt kultūras darbiniecei R.Baronai, G.Akmentiņš teic, ka nav bijusi iespēja runāt ar šo darbinieci, jo viņa slimo. “Ja tu gribi strādāt, tad nāc un runā, nevis klausies padomdevējos, kas grib politisku skandālu. Neviens jau nav zvērs, var meklēt risinājumus,” tā G.Akmentiņš. Jāpiebilst, ka Ozolnieku novada dome ir izsludinājusi konkursu uz Izglītības, kultūras un sporta daļas Izglītības nodaļas vadītājas vietnieka amatu, kam atšķirībā no vadītāja netiek prasīta augstākā izglītība sporta jomā.
