«Vai tad arī tādi dokumenti ir atrasti?» neviltoti brīnījās premjers Einārs Repše, kad viņam pavēstīja, ka dažu to cilvēku personas kodi, kuri it kā bija ziedojuši Zaļo un zemnieku savienībai, sākušies ar četrām nullēm.
«Vai tad arī tādi dokumenti ir atrasti?» neviltoti brīnījās premjers Einārs Repše, kad viņam pavēstīja, ka dažu to cilvēku personas kodi, kuri it kā bija ziedojuši Zaļo un zemnieku savienībai, sākušies ar četrām nullēm.
Tas patiešām ir izcils cinisma un visatļautības demonstrējums. Iespējams, to ar savu smalko atjautu uztvēris arī E.Repše, ja jau gandrīz uzreiz pēc šā «atklājuma» par apsveicamu nosaucis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsākto izmeklēšanu par nelikumīgajiem ziedojumiem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).
Tiem, kuriem varbūt vēl joprojām nav skaidrs, lēnām un pacietīgi jāatgādina: personas kods sevī ietver cilvēka dzimšanas datumu. Ja dzimšanas diena un mēnesis atzīmētas ar nullēm, tas jau nozīmē, ka šāda cilvēka nav un nevar būt vispār. Tātad, jau paraugoties uz šiem skaitļiem, skaidrs, ka ziedotāji bijušas fiktīvas personas.
Teorētiski, protams, ir iespējams, ka ZZS ziedotāju saraksti ir daudzu foliantu biezumā un tādēļ būtu bijis grūti tādā lavīnā pamanīt šādu nejēdzību. Taču pat tādā gadījumā pieklātos vismaz «sapurināt» partijas grāmatvežus par to, ka viņi nav pievērsuši savu priekšnieku uzmanību klajajam viltojumam, kas nu met ēnu uz politiskās apvienības bosiem. Iespējams, ka ar paviršā grāmatveža patriekšanu viss arī būtu atrisinājies, ja vien partijas vadone Ingrīda Ūdre nebūtu pasteigusies KNAB atklātā pārkāpuma publiskošanu klasificēt kā šīs valsts institūcijas mēģinājumu diskreditēt partiju un izstumt to no valdības, bet varbūt pat gāzt visu kabinetu. Tas ir, viņa faktiski apvainoja korupcijā pašus korupcijas apkarotājus, turklāt būdama tās komisijas locekle, kuras uzdevums ir izraudzīties KNAB vadītāju.
Un nu ir uguns pakulās. KNAB nekas cits neatliek, kā pierādīt savu objektivitāti, bet tas nozīmē vāciņa publisku noņemšanu ZZS podiņam, kurā līdz tam viss burbuļojis itin mierīgi. Un, kas zina, būtu varējis vārīties arī turpmāk, ja vien ne traģikomiskais Ūdres kundzes mēģinājums no skandāla putām iznirt tīrai un baltai līdzīgi Afrodītei, vienlaikus tomēr spļaujot zili melnas dusmu mēles.
Nevienam jau nav patīkami tikt iejauktam skandālā, kur nu vēl veselai politiskajai partijai. Taču ar šādu iespēju jārēķinās jau no partijas dibināšanas brīža, vienkārši nepieļaujot kompromitēšanu pat sīkumos, kur nu vēl naudas lietās.
Bet vispār ir jāatceras senā patiesība, ka nevienam nav ieteicams skatīt, kā taisa desas un politiku, – var kļūt šķērmi. Varbūt kāds naidnieks tiešām nav varējis izdomāt citu iespēju ieriebt «zaļzemniekiem», kā vien pārskaitot viņu kontā prāvas naudas summas un tādā veidā diskreditējot šo politisko apvienību? Dzīvosim – redzēsim. Dzīvosim – dzirdēsim. Varbūt radīsies kāda jauna anekdote par blondīnēm?
