Vai zini, kāds ir šā gada Līgo vārds? «Brexit»! Tā sociālajā «čivinātavā» par salikto jēdzienu «Britānija» (Britain) un «iziešana» (exit) joko letiņi, sagaidot britu vēsturisko balsojumu par viņu būt vai nebūt Eiropas Savienībā.
Intriga patiesi ir liela, un šoreiz to dzen vairāk personiski motīvi nekā, piemēram, referendums par Skotijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Arī toreiz «palikt iekšā» un «iet ārā» gribētāji bija sastājušies līdzīgās nometnēs un rīkoja vienlīdz skaļas kampaņas. Nedaudz izdevās to piedzīvot arī pašai, 2014. gada vasarā viesojoties Glāzgovā, kad pilsētas galveno ielu pieskandināja viņu patriotiskās krāsās tērpta bundzinieku un svilpēju grupiņa. Šķita, visa Skotija elpo vienotā mums tik saprotamo neatkarības alku ritmā. Tomēr tai pasaules daļai piemītošais konservatīvisms un piesardzība ašu roku neizmest to, kas vēl darbojas, darīja savu – par palikšanu karalistē nobalsoja nedaudz virs 55 procentiem!
Arī šoreiz «brexita» procesu analizētāji cer, ka briti paliks pie vēsā angļu miera un neparakstīsies par tik lielām pārmaiņām, kas griezīs virpulī arī vietējo ekonomiku un starptautiskās attiecības. Jāšaubās, vai referenduma balsstiesīgie ir gatavi «kaut pastalās, bet brīvā Lielbritānijā». Tomēr britu dusmu karstums ir vērā ņemams un diemžēl skar arī mūs. Var saprast vietējo neapmierinātību «turpināt apmaksāt bankrotējošo grieķu dzīres», liekties zem nepiesātināmās eirobirokrātijas n astas un paciest imigrantu un Austrumeiropas viesstrādnieku pūļus, kur vesels bars kā dēles piesūkušās britu dāsnajai sociālo pabalstu sistēmai.
Un te nu «brexit» kļūst personīgi arī mums, kas, sastopoties ar vietējām grūtībām un netaisnību, nevis skaļi protestē pie Ministru kabineta, bet sēžas lidmašīnā un laižas prom, cerot uz labāku dzīvi Lielbritānijā. Izstāšanās gadījumā tas vairs varētu nebūt tik vienkārši. Taču, ja arī «atslēga netiks nolauzta un Anglija aizslēgta», diez vai ieceļotājiem tiks saglabātas līdzšinējās privilēģijas – ES tāpat ir gatava maksāt par britu palikšanu!
