Nikolajs – no grieķu vārda nīkē – uzvara + laos – tauta.
Nikolajs – no grieķu vārda nīkē – uzvara + laos – tauta. Deminutīvi: Nikiņš, Koļa, Koļuks.
Niklāvs, Niks – no personvārdiem Nikolajs, Nikolauss.
Antonija – no personvārda Antonijs: latīņu valodā Antonius – dzimtas vārds ar neskaidru nozīmi; varbūt no latīņu vārda antius – priekšā stāvošais, priekšnieks; tēls R. Blaumaņa lugā «Skroderdienas Silmačos». Deminutīvi: Ante, One, Toņečka, Tonija, Tonīte.
Anta – no personvārda Antonija.
Dzirkstīte – no latviešu vārda – dzirkste.
Gunārs – no personvārda Ginters: seno augšvācu vārds gunt – cīņa + heri – karaspēks; seno vācu vārds gundi – karš + hardu – stiprs, drosmīgs. Skandināvu forma Guntrams. Deminutīvi: Guncis, Gunča, Gunčelis, Gunčiks, Gunčs, Gunčiņš, Gunis, Guņķis, Guņņa.
Gunis – no personvārda Gunārs.
Vladimirs – krievu valodā vladet – valdīt + mir – pasaule. Deminutīvi: Vadiks, Valdiņš, Vladka, Vladis, Vlaska, Volodja, Volodka, Vova, Vovis, Vovka, Vovķis.
K. Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. 1990. g.
