Jelgavas pilsētas slimnīcā strādā 409 darbinieki, un, kā uzsver galvenais ārsts, par speciālistu trūkumu sūdzēties nevar.
Jelgavas pilsētas slimnīcā strādā 409 darbinieki, un, kā uzsver galvenais ārsts, par speciālistu trūkumu sūdzēties nevar. Tajā ir 310 gultasvietu, no kurām pašlaik ir aizpildīti aptuveni 95%. Noslogotībai ir sezonāls raksturs, jo vasarās tā sasniedz tikai 70 – 80%. Sūdzību par personāla darbu ir maz, attiecības gan kolektīva iekšienē, gan ar pacientiem ir labas. Kolektīvs vairāk vai mazāk ir pastāvīgs, nav vērojamas biežas darbinieku maiņas. Vienīgās nesaskaņas periodiski rodas ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, par maizes piegādi bija konkurss, kura rezultātā tās cena tika samazināta par 200 latiem mēnesī, kas gadā ir 2400 latu. Slimnīcai tā ir liela nauda. Ar vēl vienu firmu līgums bijis par 5,5 tūkstošiem latu, bet tagad sarucis līdz 2,5 tūkstošiem latu. Uzņēmēji gan esot ar to neapmierināti, taču tāda ir tirgus situācija. Drīzumā gaidāms konkurss par piena produktu piegādi. A.Ķipurs nolēmis sadarboties ar to piegādātāju, kas konkursa laikā samazinās piegādājamo produktu cenas.
Kopš A.Ķipurs strādā par galveno ārstu, slimnīcai nav uzkrāti jauni parādi, taču taču ir vecie – mantotie. Tomēr 2000. gadu slimnīcas vadītājs prognozēja kā visai sarežģītu, tāpēc slimnīca mēģina maksimāli samazināt izdevumus. – Diemžēl tāda ir situācija. Mūsu darbs tiek zemu vērtēts, ir atsevišķas pozīcijas, par kurām vispār nemaksā. Ir pieņemti dažādi likumi un rīkojumi, kas atbrīvo slimniekus no pacienta iemaksām, no līdzdalības samaksā par ārstēšanu, tajā pašā laikā neviens nekompensē izdevumus – ne valsts, ne pašvaldība. 1998. gadā tādējādi slimnīca nav ieņēmusi 65 000 latu, bet pērn – 112 000 latu. Un no valsts puses tiek ierobežots mūsu darba apjoms – noteiktas kvotas plānveida ārstēšanai. Tas paredzēts 80% apmērā no līdzšinējā apjoma. Tas nozīmē, ka saņemsim tikai 80% no plānotā finansējuma, bet izdevumi taču paliek tie paši – algas, komunālie maksājumi. Ja neatradīsim iespējas sakārtot slimnīcu un samazināt savus izdevumus, mēs nevarēsim izdzīvot, – spriež slimnīcas galvenais ārsts.
Jelgavas pilsētas slimnīca ir noslēgusi līgumu ar SIA «Unisan», kas tai veic autonomās apkures sistēmas izbūvi. Aprīlī slimnīca plāno pievienoties savai siltumapgādes sistēmai Brīvības bulvārī 6, atslēdzoties no Jelgavas Siltumtīkliem, jo «vienkārši nespēj pirkt viņu dārgo siltumu». Arī par šādu soli slimnīca ir izšķīrusies līdzekļu taupības labad.
Nākotnē A.Ķipurs tomēr raugās optimistiski, taču atzīst, ka ir jāmeklē atbalsts pašvaldībā, jo segt ēku uzturēšanas izdevumus, piesaistīt investīcijas jaunām tehnoloģijām (aparatūrai) paredzēts realizēt ar tās atbalstu, jo šīm vajadzībām slimnīcas finansējumā no Valsts slimokases nav paredzēti līdzekļi. Viņš cer uz pašvaldības izpratni un atbalstu.
Pēc cīņpilnās apstiprināšanas pašreizējā amatā, šķiet, pilsētas vadība bez īpašas sajūsmas raugās uz slimnīcas atbalsta iespējām. Bet atbalsts A.ķipuram pašlaik būtu ļoti nepieciešams. Kaut vai tāpēc, ka viņš sevi šo 10 mēnešu laikā pierādījis kā saimnieku, kuram netrūkst arī tālredzības. Slimnīcas sekmīgajā pārkārtošanās un ikdienas darbā tirgus ekonomikas apstākļos noteikti zināms nopelns ir arī viņam.
Bet viens nav karotājs, un Domei vajadzētu atmest musketieru principu «viens par visiem un visi par vienu». Viss taču ir saistīts: Jelgavas iedzīvotāji strādā pilsētas slimnīcā un jelgavnieki ir arī tās pacienti; atbalstot slimnīcu, ieguvēji būs visi. Situācija, kad, apspriežot pilsētas budžetu, tiek «aizmirsta» veselības aprūpe, nedrīkst atkārtoties. Slimnīcai līdzekļi būs vajadzīgi jau tuvākajā nākotnē. Pilnībā jānojauc un jāuzbūvē no jauna Uzņemšanas nodaļas piebrauktuves nojume. Apmetuma gabali no tās jau krītot ir sabojājuši vairākas automašīnas, un darba inspekcija sastādījusi aktu. Lai katrs spriež pats, cik ļoti veselības aprūpe Jelgavas amatpersonām rūp. Šķiet, vienīgie, kurus šī problēma nodarbina, ir Jelgavas slimnīcas mediķi. Nevajadzētu atstāt viņus vienus šajās rūpēs.
