Jelgavā un apkārtnē norit arheoloģiskie izrakumi.
Pils salā atrod karavīru kapus
Septiņu vīriešu mirstīgās atliekas – tāds ir pērn sākto un šovasar turpināto Pils salas arheoloģisko izrakumu rezultāts. Divu nedēļu garumā vēsturnieka un arheologa Andra Tomašūna vadībā salas galā norisinājās arheoloģiskā izpēte, kur blakus pērn nejauši uzietajam skeletam šogad atrasti vēl seši, iespējams, 1812. gada Napoleona kara krievu karavīru, apbedījumi.
Nejaušs atradums
«Darbs lielākoties bija ar zemes noņemšanu, visu darījām ar rokām. Tāpēc liels paldies tiem brīvprātīgajiem, kuri mums nāca talkā,» salas izpētes procesā ieved Latvijas Universitātes vēstures bakalaura programmas students Jānis Tomašūns. Šī gada izrakumu iemesls ir pērnvasar pēdējā izpētes dienā atrastais apbedījums, kam savējo vidū dots Roberta vārds. «Pagājušajā gadā meklējām 17. gadsimta zviedru skansti. Lai gan nocietinājumu neatradām, pēdējā dienā uzgājām vienu apbedījumu. Notīrot zemes virskārtu, sapratām, ka apbedījumi būs vairāki, taču laika mums vairs nebija, un izpēti atstājām uz šo gadu,» stāsta Jānis.
Blakus tam atrasti vēl seši apbedījumi. Izpētes vietu apmeklējis arī antropologs Guntis Gerhards, kurš noteica, ka tie visi ir vīrieši, taču vecums, iespējamās slimības, traumas un nāves iemesls tiks noskaidroti ekspertīzē Rīgā. Tā kā dažu apbedīto kaulu izkārtojums bija atšķirīgs no ierastā, tiek pieļauta doma, ka pirms aprakšanas ķermeņi jau sākuši sadalīties. Mirušie apbedīti zārkos.
Apbedījumi ir lielāki
Jau tagad zināms, ka kapulauks ir vismaz divreiz lielāks nekā izpētītais, taču precīzu izmēru noteikt nav iespējams, neuzrokot visu salu. «Mūsu uzdevums nav izpostīt kapus, bet, ceļot ārā minimālu daudzumu, noskaidrot pēc iespējas vairāk. Pašlaik mums ir tikai teorija, ka šeit varētu gulēt cara armijas karavīri, kuri, nākot augšā pa Lielupi ar laivām un uzbrūkot prūšiem, kas atradās Jelgavā, varētu būt gājuši bojā. Cietu pierādījumu mums nav – esam atraduši tikai pāris monētu, kas ļauj datēt apbedījumu laiku ap 1812. gadu,» tā Jānis. Vienā kapā atrasta bojāta 19. gadsimta sākuma monēta, bet virs kapiem – divas 1813. gada kaluma monētas. «Roberta apbedījums tajā ziņā bija viskrāšņākais, jo viņam līdzi doti pareizticīgo krustiņš un auskars,» stāsta Jānis.
Ir cerība, ka šogad būs atrasts pietiekami daudz, lai sniegtu atbildes uz interesējošiem jautājumiem un vairāk nebūtu jārok. «Katra rakšana ir postīšana – izceļot kaulus, mēs kapu esam izpostījuši. Arheoloģija pēc būtības ir profesionāla kapu postīšana. Toties informācija, ko mēs iegūstam, ir tā vērta un attaisno to, ko mēs darām. Ja ar šiem diviem kapiem pietiks, tas būs brīnišķīgi, pārējo atstāsim zem zemes, lai guļ tālāk. Izraktos kaulus arī vedīsim atpakaļ un šeit pat apbedīsim,» teic Jānis.
Būs vēstures piemineklis
A.Tomašūns norāda – ja izrādīsies, ka šie ir 1812. gada apbedījumi, tad pirmo reizi tiks konkretizēta Napoleona kara apbedījumu vieta. Zināms, ka pie Iecavas baznīcas ir apbedīti krievu virsnieki, taču vieta nav identificēta. Tāpat Rundāles pils parkā atrodas piemiņas akmens franču karavīriem, taču ziņu par kapavietām nav. A.Tomašūns spriež, ka apbedījumu vieta Jelgavas pašvaldībai būtu jāatzīst par vietējas nozīmes vēstures pieminekli, tāpat kā par pieminekli atzīta 1812. gada prūšu skanste pāri upei Lielupes labajā krastā.Par atbalstu divu nedēļu garajos izrakumos A.Tomašūns saka paldies Zemgales Plānošanas reģionam, Ainaram Brūvelim, Imantam Kanaškam, Jurijam Strodam, Jurim Vidžim, Eināram Nordmanim, Andrejam Brantam un brīvprātīgajiem.
Vjačeslavs Murugovs, frizieris
Pagājušajā gadā sieva Liene, kura ir gide un strādā muzejā, no Andra Tomašūna saņēma e-pastu, ka ir iespēja kursos izmācīties par arheologa palīgu. Divreiz nebija jādomā, abi piekritām. Andris daudz stāstīja par Jelgavas vēsturi, kas kur agrāk atradās. Bija interesanti atrast liecības, kas no zemes izsūc ārā kādu vēsturi, jo no pilsētas nekas daudz nav palicis. Tas bija mudinājums izdarīt kaut ko Jelgavas labā, atstāt savu ieguldījumu, piedaloties vēstures atkopšanā.
Kaspars Zborovskis, 12 gadu
Tētis piedalījās Lielās ielas rekonstrukcijas darbos. Kad Andris ielika «draugos», ka meklē palīgus salas izrakumos, pieteicos. Interesanti, var pataustīt skeletus un citus atradumus, muzejos to neļauj. Pats zemes kaudzē atradu naglas.
Zenta Broka-Lāce, arheoloģe
Strādāju Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, esmu vēstures maģistre un arheoloģe. Atnācu palīdzēt uz pāris dienām, jo atrastās senlietas nonāks pie mums muzejā, vēlāk vajadzēs ar tām strādāt. Ir interesanti, jo Jelgavā jau tik bieži to izrakumu nav.
Ziemassvētku kauju muzejā pārsteigumu nav
Lai iegūtu papildu informāciju par Pirmā pasaules kara vācu fortifikācijas būvēm, kuras Ziemassvētku kauju laikā ieņēma latviešu strēlnieki, arheoloģiskie izrakumi noritēja arī Latvijas Kara muzeja filiālē «Ziemassvētku kauju muzejs» Valgundes pagastā.
Izrakumi notika vietā, kur drīzumā plānots būvēt jaunu apskates objektu – betona ugunspunktu –, stāsta filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis. Tā kā būvniecības laikā aizsargvalnis tāpat tiktu nopostīts, pirms tam nolemts izpētīt nocietinājumu konstrukcijas. Purvainā vide toreiz, 1915.–1916. gadā, kad nocietinājumi būvēti, neļāva rakties zemē, tāpēc tie būvēti uzbērumā. Kā norāda D.Dedumietis, daudz šādu fortifikācijas būvju nav. Latviešu strēlnieki sūri cīnījās, lai ieņemtu pamatīgi uzbūvētos nocietinājumus.
Sevišķu pārsteigumu darbu gaitā nav bijis, ieraudzītais saskanējis ar gaidīto. Izrakumos atrastas stieples, ar kurām kopā stiprināts koks, dažādu izmēru naglas, artilērijas lādiņa uzspridzinātājs, šrapneļu lodītes. Nedaudz gan pārsteidz, ka praktiski nav saglabājies koks, jo simt metru tālāk, kur šobrīd slejas rekonstruētais koka nocietinājums, vecā koka siena bija labi redzama. D.Dedumietis pieļauj, ka tur gruntsūdeņu līmenis varētu būt bijis augstāks, līdz ar to siena iekonservējusies.
Pērn Ziemassvētku kauju muzeju apmeklējuši 15 tūkstoši cilvēku, un izskatās, ka šogad tūristu skaits varētu būt vēl lielāks. Bez gaidāmā jaunā ugunspunkta, kura būvdarbi drīzumā varētu sākties un noslēgsies pāris mēnešu laikā (iepirkumā triju dalībnieku konkursā uzvarēja SIA «AV Projekts», kas darbus veiks par 25 648,96 eiro bez PVN), muzejs gatavojas Ziemassvētku kauju simtgadei, kas tiks atzīmēta janvārī.
Atjaunos Dobeles pils kapelu
Lai saglabātu Dobeles Livonijas ordeņa pils kompleksu kā kultūrvēsturisku mantojumu un izveidotu to par tradicionālu amatniecības un tūrisma mārketinga centru, Dobeles novada pašvaldība nolēmusi veikt arheoloģisko darbu Dobeles pils kapelas daļā.
Pašvaldība skaidro, ka kopš 2002. gada regulāri konservēti pils mūri, bet 2007.–2008. gadā pils pagalma daļā veikti arheoloģiskie darbi. Jaunajā plānošanas periodā uzsākts darbs pie pils kompleksa attīstības. Pašvaldība arī saņēmusi 5000 eiro Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu arheoloģiskajiem darbiem pils teritorijā, pašlaik norit iepirkums. Veicamo darbu iepirkums sastāv no divām daļām. Pirmā ir pilsdrupu teritorijas arheoloģiskā izpēte, bet otra – arheoloģiskās izpētes rakšanas darbi. Katras daļas līguma maksimāli izpildāmais termiņš ir gads.
Projekta mērķis ir veikt arheoloģisko darbu un tā izpēti Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas daļā, lai veicinātu kapelas tālāko attīstību un iegūtu lietiskos vēstures materiālus. Arheoloģiskos pētījumus plānots veikt gan kapelā, gan ārpus tās – vietās, kur bijušas ieejas durvis un ceļš starp kapelas ieejas durvīm ziemeļu sienā un pils ziemeļu mūri ar mazajiem vārtiem. Aiz pils nocietinājumu mūriem ziemeļu virzienā iecerēts pētīt ceļu cauri Mazajiem vārtiem uz strauta aizsprosta pusi, aizsprosta vietu un iespējamo ūdensdzirnavu vietu pie aizsprosta.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Andris Vilks skaidro – kapelā plānots ierīkot vēsturisku ekspozīciju un konferenču zāli, paredzēti darbi arī pie skatu platformas. Šī pils daļa vēl nekad nav pētīta.
Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
