Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu līmeni, 2. oktobrī Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Lietišķo socioloģisko pētījumu institūtu FAFO (Norvēģija) sāk plašu mājsaimniecību pētījumu, kas ilgs aptuveni mēnesi.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu līmeni, 2. oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sadarbībā ar Lietišķo socioloģisko pētījumu institūtu FAFO (Norvēģija) sāk plašu mājsaimniecību pētījumu, kas ilgs aptuveni mēnesi.
Pavisam 92 profesionāli intervētāji Latvijā apmeklēs 3500 mājsaimniecību. Pētījums notiks visos Latvijas rajonos, tādēļ iegūtie statistikas dati raksturos Latvijas reģionus, proti, kā atšķiras dzīves apstākļi Latvijas novados. Tas iecerēts Jelgavā un Kalnciemā, kā arī Elejas, Cenu un Jaunsvirlaukas pagastā.
Pētījuma pamatā ir metode, kas dod iespēju atlasīt personas, kuras precīzi pārstāv ne vien visus Latvijas iedzīvotājus, bet arī to tipiskās sociālās grupas, sniedz informāciju par lieliem novadiem. Ar līdzīgu metodi dzīves apstākļi visās trijās Baltijas valstīs tika pētīti 1994. gadā NORBALT I projekta ietvaros, ko pilnībā finansēja Norvēģijas Ārlietu ministrija un citas valsts institūcijas. Pētījumam bija liela rezonanse Latvijā un ārpus tās. Pirmo reizi ar starptautiski atzītām metodēm tika veikta dzīves apstākļu analīze un sniegts to vispusīgs raksturojums. Tas bija pētījums, kuram tā augsto standartu dēļ uzticējās speciālisti Latvijā un, pateicoties tam, ka rezultāti tika publicēti arī angļu valodā un izdots speciāls izdevums Norvēģijā
FAFO institūta apgādā, sevišķi ārzemēs.
Kopš tā laika sabiedrībā ir bijušas daudzas izmaiņas. Daļa iedzīvotāju kļuvuši turīgi, citu materiālās labklājības līmenis ir pazeminājies. Bet kas noticis ar sabiedrību kopumā, kādas ir izmaiņas novados, kā klājas pensionāram, ģimenēm ar bērniem? Protams, arī tagad ir vairāki pētījumi, kas dod atbildes uz jautājumiem par nodarbinātību, ienākumiem un patēriņu, laika izlietojumu utt. Taču atbildēt uz visiem šiem jautājumiem kopumā ļauj vienīgi speciāls darbs par dzīves apstākļiem.
Šā gada apstākļu pētījumā katram respondentam tiks nosūtīta oficiāla CSP vadības parakstīta vēstule, kurā tiks paskaidroti mērķi un rakstīts datums, kad intervētājs ieradīsies norādītajā adresē. Tāpat būs minēti tālruņa numuri CSP un tās rajonu statistikas nodaļās, pa kuriem var gūt papildu informāciju par pētījuma norisi. Intervētājiem būs apliecības ar foto.
Saskaņā ar Valsts statistikas likuma prasībām CSP garantē, ka iedzīvotāju sniegtie individuālie dati tiks izmantoti vienīgi informācijas sagatavošanai tabulu veidā, sagrupējot iegūtos rādītājus pa tipiskām iedzīvotāju grupām.
2000. gadā CSP izdos vairākas publikācijas, kurās būs ietverti pētījuma rezultāti. Maijā tiks publicēti pirmie rezultāti, vasarā tabulu veidā tiks izdots plašs statistikas biļetens. Ap Ziemsvētkiem klajā nāks Latvijas zinātnieku sagatavota plaša publikācija par visiem būtiskajiem pētījuma rezultātiem. Tie būs pieejami ikvienam. Visas publikācijas tiks sagatavotas latviešu un angļu valodā un izplatītas arī ārpus Latvijas robežām.
Domājams, ka izdevums angļu valodā par Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem 1999. gadā varētu kļūt par vienu no visvairāk lasītajām Latvijai veltītajām publikācijām ārzemēs. FAFO institūts sagatavos publikāciju ar dzīves apstākļu salīdzinājumu visās trijās Baltijas valstīs.
Statistiķi cer, ka pētījumā iegūtā informācija būs noderīga politiķiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kuras pieņem lēmumus, kas var ietekmēt katra iedzīvotāja materiālo labklājību.
Edmunds Vaskis, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktors
