Lai noskaidrotu faktorus, kas ietekmē Latvijā dzīvojošo ģimeņu lēmumu par bērnu radīšanu, šā gada sākumā uzsākts pētījums.
Lai noskaidrotu faktorus, kas ietekmē Latvijā dzīvojošo ģimeņu lēmumu par bērnu radīšanu, šā gada sākumā uzsākts pētījums.
To ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu veiks Labklājības ministrijas (LM) izveidotā darba grupa.
“Rindas, lai iekārtotu mazuļus bērnudārzā; bērnu pārtikas aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli; papildu vajadzības, kas rodas bērniem, sākot skolas gaitas, kā arī problēmas vecākiem, kas vēlas atgriezties darba tirgū pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma – tās ir tikai dažas problēmas, kuras identificējusi darba grupa,” informē tās vadītāja LM parlamentārā sekretāre Ilze Stobova.
Viņa uzskata, ka ir vēl daudzas neapzinātas problēmas, kas ietekmē vecāku lēmumu radīt bērniņu un nav saistītas ar ģimenes finansiālo stāvokli, bet ir tai ļoti būtiskas.
Pētījuma pirmā daļa būs analītisks ziņojums, kurā tiks apkopotas citu valstu izmantotās metodes un izvērtēta to efektivitāte, veidojot valsts politiku dzimstības veicināšanai. Stobova uzskata, ka, lai gan daudzas pasaules valstis demogrāfiskās situācijas uzlabošanai mēģinājušas izmantot tieši finansiālo atbalstu, piemēram, pabalstu paaugstināšanu, tomēr nav viennozīmīga atzinuma, ka, neveicot citus atbalsta pasākumus, iespējams sasniegt vēlamo rezultātu. Darba grupa ir pārliecināta, ka situāciju nevar uzlabot, tikai paaugstinot pabalstus, nepieciešama kompleksa pieeja.
Pētījuma otrajā daļā plānots noskaidrot, kādi ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki izšķiras par bērna radīšanu. Tā kā lēmumu par bērnu radīšanu ietekmē dažādi faktori (demogrāfiskie, sociālie, kultūras un institucionālie), nepieciešams saprast to savstarpējo saistību, lai izvērtētu, kā tie ietekmē cilvēku lēmumu pieņemšanas procesu noteiktos sociālos apstākļos. Tas palīdzētu novērst situāciju, kad, piemēram, bērnu pabalsti tiktu izmantoti kā galvenais ģimenes iztikas avots.
Plašākas diskusijas sabiedrībā par pētījuma rezultātiem plānotas februāra beigās.
Darba grupā iekļauti arī pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī no tādām sabiedriskajām organizācijām kā ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāvniecība un Sorosa fonds – Latvija.
