Atzīmējot akadēmijas jubileju, vakar tika atklāta Goda plāksne, kas turpmāk greznos Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, kur atradusies akadēmija, fasādi.
Atzīmējot akadēmijas jubileju, vakar tika atklāta Goda plāksne, kas turpmāk greznos Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, kur atradusies akadēmija, fasādi.
1775. gada 29. jūnijā – savā vārdadienā – pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons akadēmijai dāvinājis plāksni, kur latīniski ar zelta burtiem bijis rakstīts «Zinātnei un mūzām dāvināts templis no Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera, 1775».
Hercoga Bīrona dibinātā ir pirmā augstskola Latvijas teritorijā. Tajā mācījušies Krišjānis Barons, Ādolfs Alunāns, Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Ģederts Eliass, kā arī izcili kaimiņvalstu zinātnieki un valstsvīri. Kā atzina muzeja direktore Gita Grase, tas apliecina Jelgavas vēsturiskās saknes Eiropas kultūrā.
Akadēmijas jubilejas un Muzeju dienas svinībās kuplā skaitā bija ieradušies gan Domes pārstāvji, dāvinot muzejam astoņus ķīniešu mākslas paraugus, gan muzejnieku kolēģi. Vienlaikus tika atklāta Pētera akadēmijas 225. jubilejai veltītā izstāde, kurā aplūkojamas izcilāko absolventu fotogrāfijas, izglītības dokumenti un citas vēsturiskas liecības, kā arī ar akadēmiju saistīto mākslinieku darbi.
Pētera akadēmijas ēkas projekta autors ir izcilā itāļu izcelsmes arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli skolnieks dānis Severīns Jensens. Šveiciešu zinātnieks Johans Georgs Zulcers izstrādājis akadēmijas statūtus, kas deva iespēju Jelgavā iegūt vispusīgu izglītību. Vispirms topošajiem zinātniekiem bija jāmācās literatūras klasē, apgūstot literatūru, vēsturi, matemātiku un senās valodas (sava veida ģimnāzijas kurss), bet pēc tam – dabaszinātņu programmu (universitātes kurss).
Nododas zvaigžņu pētīšanai
Mācības notika latīņu un vācu valodā. J.G.Zulceram tika uzticēta arī pasniedzēju izvēle. Iesākumā Pētera akadēmijā strādāja deviņi profesori, vēlāk pasniedzēju skaits palielinājās.
Lielākā autoritāte bijis matemātikas un astronomijas profesors Vilhelms Beitlers, kura fantastiskā iecere par pirmo observatoriju Latvijas teritorijā (pasaulē tolaik bijušas tika apmēram simts observatorijas) zinātnes cēlā mērķa sasniegšanai arvien vairāk iedvesmoja arī pašu hercogu. Līdztekus akadēmijai dāvinātajai bibliotēkai (apmēram 15 000 grāmatu!) valdnieks piešķīris 6080 dālderu – tolaik milzīgu summu, kas deva iespēju 1783. gadā dibinātās observatorijas vajadzībām no Anglijas pasūtīt modernas astronomisko pētījumu ierīces.
Latviešiem akadēmiska izglītošanās tolaik bija liegta, lai gan nerakstītie baltvācu sabiedrības likumi izņēmuma kārtā paredzēja atzīt arī bauru ģēnijus. Viens no viņiem bija akadēmijas absolvents un observatorijas mehāniķis Ernests Bīnemanis. Latviešu dzimtcilvēka dēls, pašmācības ceļā apguvis inženiertehniskās zinības, ne tikai pats gatavoja observatorijai nepieciešamās ierīces, bet arī pirmais Latvijā drosminiekiem deva iespēju debesis iekarot ar aerostatu (gaisa balonu).
Ar plašu vērienu pētnieciskais darbs izvērsās V.Beitlera sekotāja Magnusa Georga Paukera laikā, kad observatorijā tika noteiktas arī pilsētas topogrāfiskās koordinātas. Viņš, «Praktiskās rēķināšanas grāmatas» un daudzu zinātnisko tulkojumu autors, bija arī līdzdalībnieks Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības veidošanā. 1815. gadā dibinātajā biedrībā darbojās Kārlis Vilhelms Krūze, akadēmijas absolvents Johans Frīdrihs fon Reke un citi ievērojami baltvācu zinātnieki, kuriem bija liela loma arī Kurzemes provinces muzeja (otrs vecākais muzejs Latvijā) izveidošanā 1818. gadā. J.F.Reke bija pirmais muzeja direktors un savā amatā nostrādāja ilgus gadus.
Akadēmisko klejojumu gadi
Diemžēl astronomiskajiem pētījumiem Jelgavā bija īss mūžs. Drīz vien V.Paukeru «pārvilināja» Pēterburgas observatorija, bet politiskās kolīzijas akadēmijas likteni ievirzīja patiesi traģiskā gultnē.
1795. gadā hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai. Pirmās vēsmas no Pēterburgas bija cerīgas. Cars Pāvils I apcerēja domu par universitātes izveidošanu Baltijā, nespējot izšķirties par tās atrašanās vietu. Jau Pētera akadēmijas pirmsākumos bija paredzēts izveidot pilna profila universitāti ar četrām fakultātēm, bet, tā kā hercogiste bija katoliciskās Polijas pakļautībā, pāvests nedeva atļauju protestantiskas universitātes dibināšanai. Tika nodibināta akadēmiska ģimnāzija ar Krakovas un Kēningsbergas universitāšu privilēģijām, kādas bija piešķīris Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis.
1801. gadā Krievijas imperators Pāvils I izlēma, ka Baltijas Universitātei jābūt tieši Jelgavā. Taču tolaik cara galma intrigas bija sasniegušas baltkvēli un tajā pašā gadā Pāvils I tika nogalināts, bet nākamais cars Aleksandrs I par Baltijas izglītības centru izraudzījās Tērbatu. Akadēmijai tika atņemtas gan Polijas karaļa piešķirtās tiesības, gan Pētera akadēmijas vārds.
1806. gadā Pētera akadēmija pārtapa par Cildeno ģimnāziju (Gymnasium Illustre), vēlāk – par guberņas ģimnāziju, bet Latvijas teritorijā augstāko izglītību varēja iegūt tikai kopš 1919. gada, kad tika dibināta Latvijas Universitāte. Lai gan daudzi akadēmijas pasniedzēji un studenti devās uz Tērbatu, Jelgavā joprojām varēja iegūt labu izglītību, par ko liecina arī cildenais nosaukums. Akadēmija bija Zemgales izglītības un kultūras centrs. Gadsimtu mijā tās sienās savus darbus izstādīja pasniedzēji, tostarp ievērojamie baltvācu mākslinieki Jūlijs Dērings un Johans Eginks, kuru darbi aplūkojami izstādē.
Diemžēl vēsture atkārtojas
Mūsu gadsimtā vairākkārt tika mainīta akadēmijas atrašanās vieta. Pirmā pasaules kara laikā Jelgavas 1. valsts ģimnāzija tika evakuēta uz Taganrogu, kur 1918. gadā tā pārstāja eksistēt kā Krievijas mācību iestāde. 1919. gada februārī, Jelgavā ienākot Golca karaspēkam, akadēmijas ēkā iekārtojās vācu komendatūra, bet 1919. gada 21. novembrī Bermonta marodieri par neveiksmēm kaujas laukā jaunajai Latvijas valstij atlīdzināja, aizdedzinot akadēmijas ēku. Gāja bojā gan unikālā bibliotēka, gan observatorijas ierīces.
Brīvvalsts laikā nams tika atjaunots pēc S.Jensena skicēm. 1921. gadā tur darbību uzsāka Jelgavas Valsts pirmā ģimnāzija. Lai gan tai nebija vēsturisku saistību ar Bīrona dibināto akadēmiju, 1934. gadā tika atjaunots Pētera akadēmijas nosaukums. 1930. gadā pie mācību iestādes ēkas tika atklāts piemineklis akadēmijas absolventam pirmajam Latvijas Republikas prezidentam Jānim Čakstem.
Vēsture atkārtojās Otrā pasaules kara drāmas beigu cēlienā, kad līdz ar akadēmiju nodega vai visa Jelgava. Turklāt atkal bija jauna vara, kas sevi neapliecināja tikai izglītībā un arhitektūrā. Laimīgā kārtā krāsmatu vietā tika uzcelts nevis kārtējais Staļina laiku arhitektūras paraugs, bet gan nams Pētera akadēmijai cienīgā veidolā. 1953. gadā tur tika ierīkots Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kas 1975. gadā nosaukts Ģederta Eliasa vārdā.
