No sīka ziediņa meža brikšņos līdz…
No sīka ziediņa meža brikšņos līdz…
Fotogrāfa Pētera Alunāna vārds un darbi jelgavniekiem jau ir pazīstami, jo 2000. gadā tika sarīkota pirmā personālizstāde Ā.Alunāna memoriālajā muzejā. Tur varējām skatīt reportāžas no Vašingtonas latviešu sarīkojumiem, svinīgiem pasākumiem un latviešu skolas bērnu sadzīves. Nupat Jelgavas pils aulā atklāta Pētera Alunāna izstāde «Ziedi un Merilendas ainavas». Tā veidota pēc citiem noteikumiem.
Par personālizstādes ierosmi jāuzskata diskusija, kas izvērsās pēc Jelgavas 2002. gada fotoakcijas «Zemgales Ziņu» interneta mājas lapā. P.Alunāns arī iesaistījās ar savām atziņām un pārdomām par šo pasākumu. Fotogrāfs Juris Zēbergs toreiz, domāju joka pēc, piedāvāja arī mūsu tautietim piedalīties nākamajā «fotoizstāžu masāžā» un kuplināt jau daudzmaz stabilo dalībnieku kopu. Piedāvājums tika pieņemts, un, tiklīdz bija noskaidrojusies izstādes atrašanās vieta – Lauksaimniecības universitāte –, skaidra bija arī fotogrāfiju tematiskā atlase. P.Alunāns atcerējās savu studiju gadus un sajuta līdzīgu vidi ar Tousona universitāti (Towson State University) Mērilendas štatā, kur bija studējis un 1981. gadā ieguvis MA grādu bioloģijā. Tika nolemts parādīt 15 ziedu fotogrāfiju un kā papildinošu daļu pievienot Mērilendas un dažas Rietumvirdžīnijas štata ainavas.
Ar ziedu fotografēšanu P.Alunāns sācis nodarboties, kad bija vēl students. Šo laiku atceroties, fotogrāfs stāsta: «Toreiz es mācījos bioloģiju, un botānikas profesors Donalds Vindlers man bija arī labs draugs. Ienāca prātā nobildēt Mērilendas ziedus dabā. Tā mēs kopīgi braukājām un staigājām. Bija doma, ka bildes pēc tam varētu ievietot kādā grāmatā vai izdot mācību līdzekli. Šī ideja palika nepiepildīta, bet pats process bija interesants.
Lai stādus varētu pareizi identificēt, uz to lietu vajadzēju īpaši skatīties. Piemēram, lapu lielums, veids, to orientācija uz stumbriem, ziedu daudzums, izmērs, stumbra diametrs, garums un tā vēl daudzi nosacījumi. Iedomājies, ja puķe ir pārāk liela, tad to visu vienā bildē nemaz nevar redzēt.
Man liekas, ka pagāja apmēram trīs gadi līdz sakrājās ap 700 fotogrāfiju (krāsu diapozitīvu). Parasti jau to darīju brīvdienās. Vajadzēja fotografēt ziedošās puķes, un tas bija pavasarī, vasarā vai rudenī. Reizēm arī gadījās, ka dažādu iemeslu dēļ nokavējām īsto brīdi. Nereti traucēja apmākusies diena, lietus vai nepietiekama gaisma mežu brikšņos, kur saule reti iespīd, tad bija jāgatavo speciālas ierīces. Ja gadījās šādi traucēkļi, nereti fotografēšana bija jāatliek uz nākamo gadu. Reizēm arī nevarējām atrast vajadzīgo augu, un tā vai tā visas puķes «nenoķērām».
Man patika staigāt pa mežiem un pļavām, patika arī izveidot visas palīgierīces, kuras vajadzēja lietot pie bildēšanas. Tur bija gan mini zibspuldzes, gan dažādi reflektori gan ar spožām foliju virsmām, gan matētiem no sintētiskiem materiāliem.»
Vai tiešām tik darbietilpīgs pasākums beidzās gluži bez rezultāta?
«Tā nu gluži nebija. Universitāte samaksāja par fotofilmām un visus attīstīšanas izdevumus. Noslēgumā bija viena maza, tāda mini izstāde bibliotēkā. Atceros, ka daudziem tās fotogrāfijas patika. Botānikas klasēs šos uzņēmumus arī izmantoja kā uzskates materiālus.»
Apskatot ziedu fotogrāfijas, nepārprotami jūtams virsuzdevums, kur dominē dokumentalitāte, vien botāniķiem uztverama specifika. Kaut gan tajā pašā laikā visos darbos autors it kā balansē starp jūtīgu, atbrīvotu, mākslinieka tvertu dabas formu un stingros nosacījumos ierobežotu zinātnieka skatījumu. Man šī iezīme šķiet pievilcīga, jo noteikti rada priekšstatu par visai savdabīgu personību.
Pēc darba ar ziedu tuvplāniem P.Alunāns paver skatu uz plašāku horizontu, un veidojas Mērilendas, Rietumvirdžīnijas ainavu cikli. Šajos darbos dominē plašums, klinšu lineāra ritmika, krāsu perspektīva un noskaņa. Fotogrāfs vērš savu uzmanību arī uz pilsētainavu un nereti fiksē dinamiski aktīvus ritmus arhitektūrā, kas nereti tiek pretstatīti fasādes monolītam vai intensīvi zilam debess fonam. Šajā ekspozīcijā gan redzam tikai Sentluisas formālu zīmi, bet tas vieš cerību, ka kādreiz jelgavniekiem varētu rasties iespēja aplūkot atkal jaunu Pētera Alunāna fotoizstādi. Varbūt tikai pilsētas? Varbūt ne tikai Amerikas, bet tostarp varētu būt arī Rīgas, Jēkabpils un Jelgavas dažādie vaibsti? Varbūt?
