Pēc ilgāka pārtraukuma «Academia Petrina» ēka atkal atvērta skatītājiem, par pirmo izstādi izvēloties Pētera Postaža «Sarunas ar sevi». Vienlaikus Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklētājiem tiek piedāvāts arī mākslinieka sarakstīts un izdots albums ar tādu pašu nosaukumu, kas iepazīstina ar gleznotāja praksē gūtām atziņām un plašu darbu reprodukciju klāstu.Mākslas akadēmijas profesors P.Postažs ir ārkārtīgi strādīgs. Laikam viņš, tāpat kā Marks Aurēlijs, ne dienu nevar iztikt bez krāsām, otas, paletes un audekla vai kartona. P.Postažs, kā arī pats atzīst, ir runātnīgs. Tādas ir arī viņa gleznas – ar plašu stāstījumu, sīkām, daudzām detaļām, kas var paslīdēt garām neuzmanīgai acij. Sevišķi figurālās gleznas, kā «Vecais ozols», «Zemgale», «Zem ābeles» un citas, ietver vai veselus romānus, kas uzmanīgi lasāmi, tad skatītājs var ļaut vaļu fantāzijai un atmiņām par savu dzīvi.Darbi parasti ir liela izmēra, kas autoram šķiet vispiemērotākie, lai izvērstais sižets ietilpinātos. Pat klusās dabas, kas ir vairākas reizes mazākas par figurālajām kompozīcijām, liekas, plīst no P.Postaža iekšējās enerģijas pārpilnības un prasīt prasās pēc plašākas telpas. Mākslinieka darbi pilni barokāla spēka un vitalitātes, optimisma un dzīvesprieka.Kaut arī P.Postažs stāsta par mūsu kopējo dzīvi, viņš nemēģina kopēt dabu tās krāsu tonālajā daudzveidībā un izsmalcinātībā. Viņa glezniecība balstīta uz lieliem krāslaukumiem, kas savā starpā kontrastē. Tie bieži līdzinās gobelēniem. Kā redzams izstādē, pēdējā laikā P.Postaža gleznās biežāk valda viena pamatkrāsa, kam pārējās klusi pakļaujas, dažbrīd pat rodas iespaids, ka mākslinieks strādā tikai ar vienu toni. Dekoratīvā krāsainība, kas viņam bija tik raksturīga agrāk, pamazām atkāpjas maliņā.«Pacelt pērli ikdienišķajā ir mākslinieka darbs. Ikdienišķais ir interesants tikai tad, kad ābola vai zieda vietā tas tiek pacelts dažus sprīžus augstāk par sevi, tiek apgarots,» saka P.Postažs. Sižetus gleznām mākslinieks izvēlas no dzīves, bet kompozīcija, krāsu izvēle un detaļu izkārtojums slāpē sadzīviskumu un iedod stāstam plašāku skanējumu. Viņš arī bieži vienu un to pašu sižetu atkārto dažādos variantos («Māja», «Pasaules māja») vai pēc gadiem pie tiem atgriežas vēlreiz («Rumulēšanās»). Gleznotājs strādā ļoti dažādi. Gandrīz vai katrs darbs ir pēc formas atšķirīgs – te dabai tuvos apveidos, te atkārto tautisko segu krāsu sleju motīvus, te pievēršas ģeometriskam krāslaukumu kārtojumam. P.Postažs ir no tiem māksliniekiem, kuram nepiemīt reiz par visām reizēm iegūts rokraksts. Katra glezna diktē jaunu formu.
