15 skolēnu un trīs skolotāji no 1. ģimnāzijas atgriezušies no Sanktpēterburgas priekšpilsētas Pēterhofas, kurā no 12. līdz 18. septembrim risinājās Baltijas jūras projekts «Baltic Week 97».
15 skolēnu un trīs skolotāji no 1. ģimnāzijas atgriezušies no Sanktpēterburgas priekšpilsētas Pēterhofas, kurā no 12. līdz 18. septembrim risinājās Baltijas jūras projekts «Baltic Week 97».
«Projekta iniciatori ir zviedri no Norteljes pilsētas,» stāsta 1. ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne. «Piedalās valstis, kas atrodas ap Baltijas jūru un grib piedalīties tās aizsardzībā. Galvenie jautājumi ir ekoloģija, demokrātija, vēsture un sports.»
1990. gadā Latvijā ieradās delegācija no Zviedrijas, kas piedāvāja iesaistīšanos šajā projektā. Viņi 1. ģimnāzijā atrada dzirdīgas ausis. Tajā pašā gadā ģimnāzisti devās uz projekta plānošanu Norteljē un pēc gada, t.i., 1991. gada maijā, jau piedalījās ar savu delegāciju un bija pilntiesīgi projekta pārstāvji.
Šogad Baltijas jūras projektā piedalījās deviņas valstis: Vācija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Krievija, Somija, Zviedrija un delegācija no Ālandu salām. Organizators šogad bija Sanktpēterburgas priekšpilsētas Pēterhofas kultūras departaments.
Kā pastāstīja 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Andrejs Sālzirnis, kas jau otro reizi piedalījās Baltijas jūras projektā, delegācijai bija jāsagatavo mājasdarbs. Uzdoti pieci uzdevumi: priekšnesums, kas ataino attiecīgo valsti, pētījumu analīze par vides aizsardzību (Jelgavai bija notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas process), kā arī zīmējumi par vides aizsardzību un ekoloģiju, rokdarbi, skolas un pilsētas vēsture.
Mājasdarbos 1. ģimnāzijas delegācija guva vislielāko atzinību, tāpat arī sacensībās, kurās galvenie jautājumi bija vides aizsardzība, bioloģija. Basketbolā tika gūta 3. vieta.
«Svarīga bija sadraudzēšanās ar citu valstu skolēniem,» tā Andrejs Sālzirnis. «Mūsu skolēni dzīvoja ģimenēs, brauca ekskursijās. Mēs savā autobusā uzņēmām vācu delegāciju. Ar ārzemniekiem kontaktējāmies, mainījāmies ar adresēm.
Bija iespēja vērot vēsturiskus objektus: Ermitāžu, Jekaterinas pili, Gatčinas pili, Īzaka katedrāli u.c. Labāku varēja vēlēties vienīgi organizētību.»
Jelgavas delegācija sniedza arī divus koncertus: Pēterhofas puspilī Sreļņā un 419. vidusskolā, ar kuru arī tika nodibināti kontakti.
Andrejs Sālzirnis teic lielu paldies skolotājiem, kas palīdzēja sagatavot mājasdarbus, t.i., mūzikas skolotājai Sarmai Rudzutakai, kas pati arī piedalījās delegācijā, režisorei Vijai Zelmenei, tautasdeju skolotājai Anitai Naglei, zīmēšanas skolotājai Dacei Lējējai, mājturības skolotājai Lindai Stepanai, vēstures skolotājai Anitai Aizsilai, krievu valodas skolotājai Raisai Petrovai, kas arī piedalījās delegācijā. Liels paldies skolas direktoram Elmāram Saknem par atbalstu un palīdzību. Paldies arī firmai «Autostars», šoferiem Gunāram Stepanovam un Edmundam Stūrmanim.
Jautāju skolēniem par iespaidiem, kas gūti dažas dienas pavadot ārpus Latvijas. Gribēju zināt tieši par turienes ļaužu attieksmi pret mums – latviešiem.
Mareks: Man uz Sanktpēterburgu piedāvāja braukt tāpēc, ka es labi dziedu.
Nesen biju Zviedrijā, man labi prātā vēl ir turienes attieksme. Aizbraucis uz Krieviju, jutos šokēts, ka man neviens no ģimenes, kurā dzīvošu, nebija atbraucis pakaļ. Bija jāiet ar kājam, stiepjot smago somu. Ģimene, kurā dzīvoju, bija inteliģenta: vīrs – mākslinieks, sieva – bibliotekāre. Ēdināja labi, bet to nevar teikt par ēdnīcām un skolām, kurās mums bija jāieturas. Sevišķi pārsteigti bija vācieši un poļi.
Arnis: Sākumā nemaz nevēlējos braukt uz Sanktpēterburgu, bet ejot uz mēģinājumiem, pamazām šī doma iepatikās.
Ģimene, kurā dzīvoju, bija laba, uzņēma mani laipni. Ieguvu daudz jaunu draugu. Nepatika, ka uzstāšanās laikā daudzi nebija nākuši skatīties priekšnesumus, bet cits uz citu. Publika nebija atsaucīga, tādi bija tikai tie, kas paši uzstājās.
Jolanta: Man tas laiks patika. Pat lietus nespēja kaitēt. Īpašu sajūsmu neradīja vienīgi pirmā uzstāšanās: vieta bija netālu no jūras, zem klajas debess, lija, mēs glābāmies zem skatuves. Bet visu atsvēra redzētais: Ziemas pils, Ermitāža.
Ar dzīvošanu ģimenē biju apmierināta. Viņi mani labi saprata.
Inga: Kad man skolotājs Sālzirnis pateica, ka būs jābrauc, es priecājos. Ģimene, kas mani uzņēma, man patika, uzreiz radās kontakts ar meiteni no tās.
Diena mums visiem bija gara – cēlāmies septiņos, mājās bijām pusnaktī. Nepietika laika izgulēties. Man ļoti patika Puškina pilsēta. Nepatika, ka nebija viss līdz galam noorganizēts, sliktais ēdiens. Arī sporta diena izjuka: vienam krievu puisim nozaga sporta kurpes, līdz ar to pasākums beidzās. Lietuvieši, kurus apvainoja zādzībā, uzreiz neatvadījušies aizbrauca mājās.
Artis: Jā, sporta diena nebija nekas patīkams. Mums vajadzēja braukt pusotru stundu līdz sacensību vietai. Aizbraucām, mums paziņo, ka elektrība atslēgta, baseina nav – tā atbirst viss paredzētais, paliek vienīgi basketbols.
Pārbraucot Krievijas robežu, nepatīkams gadījums bija muitā. Ienāca dusmīga tante un svinīgi paziņoja, ka varbūt mūs aizsūtīs atpakaļ. Pat somas pārbaudīja.
Kad uzstājāmies, no skatītājiem atskanēja saucieni: «Auksti nav?» Nokāpām no skatuves, mums prasa: «Kāpēc jūs krieviski nerunājāt?»
Tija: Pēterhofā man bija jauka ģimene, varēju brīvi aprunāties par visu ko. Viņi interesējās par Latviju, gribēja uzzināt, kā mums iet. Uzskatu, ēdiens bija labs. Tikai vienreiz bija sliktāks. Priecājos, ka varēju apskatīt skaistas pilis, muzejus un strūklakas. Nepatika, ka krievu cilvēki slikti izturējās, dažbrīd pat brutāli. Sarīkojumos grūstījās, vilka naudu no kabatām ārā.
Sigita: Aizbraucot baidījos, kādā ģimenē nokļūšu, kā pret mani izturēsies. Kad satiku meiteni, kuras ģimenē es dzīvoju, jutos tā, it kā pazītu viņu jau sen. Es patiešām jutos kā mājās. Man ļoti patika strūklaku svētki. Iespaids bija kolosāls, tas atsvēra visas pārējās nebūšanas.
Uzskatu, ka krievi paši mācījās no tām izdarībām, kuras atļāvās.
Raivo: Mans uzdevums braucienā bija noformēt bērnu darbus uz plakātiem. Paveiktais nebija veltīgs, jo ieguvām 1. vietu.
Ģimene, kurā dzīvoju, agrāk bija dzīvojusi Latvijā, un vecāsmātes māsa vēl tagad dzīvo Liepājā, tā ka es pat varēju runāties ar viņiem latviski. Nevarēju pierast pie viņu tradīcijas – ēst un tikai tad virsū uzdzert tēju. Visvairāk man patika, ka varēju nomāt tērpu, kas bija Pētera I apģērba kopija.
Patīkami bija, kad visi teica, ka esam labākie. Ne par velti ieguvām godalgotas vietas.
Uz mājām Krievijā vēl joprojām ir sirpji un āmuri.
Jānis: Ģimenē, kurā dzīvoju, vecāki strādāja militārajā jomā. Viņi uzskatīja, ka Latvija vēl nav atdalījusies un ka agri vai vēlu Krievija pār to valdīs. Kad gājām uz diskotēku, dēli no šīs ģimenes piekodināja, lai nekādā ziņā nesaku, ka esmu no Latvijas.
Nepatika, ka visapkārt valdīja liela nekārtība, papīrgrozus reti kur varēja atrast.
Dace: Pirmais pārsteigums bija, kad aizbraucām. Bija ieradušās ģimenes, lai izvēlētos bērnu. Jutos kā prece.
Vienā sarīkojumā kaut ko neskaidru pavaicāju diviem turienes puišiem. Viņi sāka ar mani runāt, cerot, ka esmu no citas valsts. Uzzinājuši, ka esmu no Latvijas, centās to visādi noniecināt, mēs esot nabagi, bet viņiem esot viss utt.
Mēs pārsteidzām ar savu uzvedumu, kurā dziedājām «Kur tu teci, gailīti manu?» citādā melodijā. Pa vidu tai rādījām gaiļu cīņas.
Mārtiņš: Atmiņā ir palikušas strūklakas, Ermitāža. Sapratu, ka, lai gan esmu redzējis daudz, tas tomēr ir ļoti maz. Cilvēkiem tur nav nekādas vainas.
Ilze: Gatavojoties braucienam, daudz laika prasīja mājasdarbu sagatavošana. Bija jāiet un jāskatās, kā attīra ūdeņus, jāvāc informācija, pēc tam tā jāievada datorā.
No visa brauciena visvairāk nepatika neorganizētība, viss nebija līdz galam izplānots un izdomāts. Ekskursijā pa pilīm bijām liela grupa, jo visus, kas vien mācēja krievu valodu, lika mums klāt. Līdz ar to bija grūti dzirdēt, ko stāsta gids. Ieguvu daudz draugu, ar kuriem sarakstīšos. Kopumā man patika šis brauciens.
Lauris: Daudzi vietējie brīnījās, ka mēs pārvaldām krievu valodu. Tas, protams, bija liels pluss. Dažreiz tīri nejauši uzzinājām, ko par mums domā turienieši.
Slikti bija tas, ka maz laika iznāca pavadīt kopā ar ģimeni. Manējā dzīvoja 6. klases skolnieks, kuru es redzēju atbraukšanas un aizbraukšanas dienā.
Šķiroties no draugiem, daudziem acīs bija asaras.
