Divpadsmit kilometru no Jelgavas Elejas virzienā abās malās nepilnu trīssimt hektāru platībā plešas Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības «Pēterlauki» lauki un lauciņi.
Divpadsmit kilometru no Jelgavas Elejas virzienā abās malās nepilnu trīssimt hektāru platībā plešas Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības (MPS) “Pēterlauki” lauki un lauciņi. Vasaras rapša pļaujas laikā “Ziņas” viesojās pētījumu saimniecībā.
Kā satikšanās vietu ar MPS “Pēterlauki” direktori asociēto profesori Dzintru Kreitu norunājam Pēterlauku dzirnavas. Arī tās reiz piederējušas LLU, savulaik ar studentu spēkiem atjaunotas, bet jau no 1998. gada līdzekļu trūkuma dēļ nodotas privātīpašniekam. Lauksaimnieciska rastura pētījumi tur notiek kopš 1968. gada, bet Dzintra Kreita saimniecību vada kopš 1997. gada. Pašlaik astoņu cilvēku kolektīvs apsaimnieko 240 hektāru valsts zemes un vēl 60 hektāru nomā. Ap 40 hektāru sadalīti mazos izmēģinājumu lauciņos, kuros pēta laukaugu šķirņu īpašības un pārbauda pesticīdus. To kopā ir pieci seši tūkstoši.
Darbība piecos virzienos
Saimniecības darbība izvērsta piecos virzienos. Nozīmīgākais – lauku izmēģinājumu īstenošana mācībspēkiem un studentiem. Ir noslēgts ilgtermiņa līgums ar Valsts augu aizsardzības dienestu par augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu. Ik gadu tiek pārbaudītas 150 – 180 augu šķirņu, pārsvarā tās ir ārzemēs selekcionētās, tāpēc liela nozīme ir noteikt šķirņu piemērotību Latvijas apstākļiem.
Ilgtermiņa sadarbības līgums noslēgts arī ar Valsts augu aizsardzības centru, kam “Pēterlaukos” iekārtoti lauku izmēģinājumi valstī vēl nereģistrētu pesticīdu jeb ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu pārbaudēm. Šajā gadā izmēģinājumi veikti 280 dažādos veidos, pārbaudot līdzekļu devas, kombinācijas u.c.
Saimniecība ražo arī izlases sēklas vasaras miežu šķirnei “Malva”, ziemas kviešiem “Moda” un nebirstošām ķimenēm “Kamarde”. Bet ap divsimt hektāru platībās risinās “Pēterlauku” saimnieciskā darbība, jo izmēģinājumu saimniecībai sevi jāuztur, realizējot pašu izaudzēto. Lielākās platības aizņem ziemas kvieši, kas aug vairāk nekā simt hektāros, gandrīz sešdesmit hektāros šogad pletās vasaras mieži, bet liela nozīme ražošanas procesā un augu maiņas nodrošināšanā ir arī ziemas un vasaras rapsim, vasaras kviešiem. Par augsnes mēslošanu rūpējoties, iesēts eļļas rutks, kas tagad pirms iearšanas augsnē zied pilnā sparā.
Šogad labas ražas
“Pēterlaukos” audzē gandrīz visas laukaugu kultūras. Saimniecībā nav tikai kartupeļu, jo tiem nepieciešama smilšaināka augsne. Zemgales smagajā mālainajā augsnē labāk padodas labība un sakņaugi. Direktore, izrādot vasaras rapšu lauku, teic, ka šogad raža visām kultūrām esot ļoti bagātīga. Iekultas divas trīs tonnas vasaras rapša no hektāra. Tas ir labs rādītājs. “Rapsi audzējam, lai nodrošinātu augu maiņu, turklāt neskaidrās cukurbiešu audzēšanas perspektīvas rosina pārorientēt ražošanu. Vasaras rapša audzēšana ļauj arī pagarināt ražas novākšanas laiku, jo ziemas rapsi sākām pļaut 4. augustā, bet tagad plānojam beigt vasarāju pļauju. Novācām arī kviešus un miežus. Izaudzēto rapsi vedam uz netālo kooperatīvu “Latraps”, kur strādā arī Lauksaimniecības fakultātes absolventi,” stāsta D.Kreita.
Šis saimniecībā ir saspringts laiks. Vēl notiek labības vākšana, bet jau jābūt uzartiem laukiem, jo sācies piemērotākais sējas laiks. Ziemas rapsis iesēts 16. augustā. Direktore lepojas, ka šogad sējumi regulāri un labi sadīguši, bet jāuzmanās, lai augi neizstīdzē, jo tad tiem varētu kaitēt sals.
“Ziņas” pārliecinās, ka šogad labi padevusies arī kukurūza. Zaļās masas, enerģētiskās vērtības un citu īpašību pārbaudei tā iesēta 80 lauciņos. Citus gadus raža bijusi viena divas vālītes, bet šogad tās ir divas un vairāk uz katra auga. Blakus kukurūzas laukam 160 lauciņos aug cukurbietes. Lietaina vasara tām bijusi labākais augšanas laiks, taču tā dēļ bietēs būs mazāk cukura.
Visu padara astoņi cilvēki
Lai gan izmēģinājumus “Pēterlaukos” iekārto gan mācībspēki un studenti, gan vairākas vietējās un ārzemju firmas, gandrīz visus darbus padara astoņi darbinieki. Galvenais agronoms Merabs Katamadze pārzina sējas, audzēšanas un novākšanas darbus, saimniecībā strādā arī Kreitas kundzes vīrs Valdis. Direktore viņu raksturo kā brīnišķīgu cilvēku, kas “Pēterlaukos” darbojas jau no 1980. gada. Vadītāja lepojas ar katru savu darbinieku. Viņa teic, ka gadu gaitā radies saliedēts un jauks kolektīvs, kuru veido arī mehanizatori Ivars Bērziņš, Aivars un Guntis Krauzes, Antons Gasparaitis un Voldemārs Janušauskis. D.Kreita uzteic pensionēto strādnieci Lilitu Krauzi, kas saimniecībā strādā visilgāk.
Pašiem darbiniekiem katrs izmēģinājumu lauciņš jāiemēra, jāmēslo, jāapsēj, tad jākopj un rudenī jānovāc raža.
Tur prakses notiek Lauksaimniecības fakultātes studentiem, kas vasarā praktiski apgūst iegūtās agroķīmijas, laukkopības un augkopības zināšanas. Bet rosīgākie mācībspēki, pēc D.Kreitas vārdiem, esot profesors Antons Ruža, Aleksandrs Adamovičs, Aldis Kārkliņš, Roberts Vucāns un lektors Jānis Līvmanis.
Saimniecība attīstās
Savulaik, kad strauji samazinājies laukkopības specialitātes studentu skaits, izmēģinājumu piedāvāšana firmām bijis labākais risinājums saimniecības darbības nodrošināšanā. Ik gadu notiek izmēģinājumu demonstrējumi sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centru. Tad sabrauc arī ārzemju firmu pārstāvji no Holandes, Beļģijas, Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm.
Katru gadu tiek iegādāta jauna tehnika. Šogad par valsts subsīdijām nopirkts “petkuss” mazo platību graudu un rapša sēklu attīrīšanai no piemaisījumiem, rudenī plānots iegādāties jaunu maiņvērsēju arklu. Bet vēlmes ierobežo “Pēterlauku” statuss. Valsts saimniecība nevar piesaistīt SAPARD un citu ES strukturālo fondu līdzekļus un kredītus.
Dz.Kreita arī atzīst, ka “saimniecībā nekad nebūs lielas un jaudīgas tehnikas un modernas tehnoloģijas, jo to nosaka “Pēterlauku” mācību un zinātniskā darbība”. Direktore ir optimiste, viņa ar milzu gandarījumu teic, ka daudzas lietas sakārtojas un MPS “Pēterlauki” ir nemitīgā attīstībā.
