Katru mēnesi piektajā datumā studenti, kas cerīgi dodas uz banku saņemt savu studējošo kredītu 35 latu apmērā, apbēdināti atgriežas mājās bez naudas.
Katru mēnesi piektajā datumā studenti, kas cerīgi dodas uz banku saņemt savu studējošo kredītu 35 latu apmērā, apbēdināti atgriežas mājās bez naudas.
Lai arī apkārt virmo runas par vispārējas maksas izglītības ieviešanu, kur iespējas studēt vairāk vai mazāk garantētu valsts piešķirtie kredīti, nekas nemainās, lai naudas saņemšanas sistēmu pilnveidotu.
Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārziņā ir naudas pārskaitīšana līdz studējošo kredīta līgumā paredzētajam katra mēneša piektajam datumam, nekad īpaši nesteidzas ar saistību izpildi. Nereti studenti kredītu saņem, piemēram, pēc piecām dienām. Var jau būt, ka, sēžot ministrijā, tās liekas tikai dažas dienas, tomēr studenti (gluži tāpat kā citi cilvēki) mēdz savus līdzekļus saplānot. Katram taču saprotams: ja naudas nav vispār, piecas dienas vairs neizjūt kā neilgu laika sprīdi, bet kā veselu mūžību. Mēneša sākumā, kad naudai jau jābūt pārskaitītai klientu kontos, pie bankomātiem parasti vērojamas garu garās studentu rindas. Tur satiekas paziņas ar cerīgu mirdzumu acīs, un pirmais atskan nevis jautājums par mācībām vai izklaidēm, bet gan visiem saprotams un vienkāršs: «Nu, vai ir?» Visbiežāk gan nav.
Nereti studenti naudas gaidās spiesti arī nedēļas nogali pavadīt Jelgavā, kaut arī gribētu braukt mājās. Diemžēl kredīts nav pārskaitīts, nopirkt transporta biļeti arī nevar. Ir arī vēl drūmāki varianti, kad students, lai arī jauns un spēcīgs, saslimst, piemēram, kaut vai nesen gripas epidēmijas laikā. Ceri, ka zāles varēsi nopirkt rīt, bet naudu saņem pēc piecām dienām. Protams, var paļauties, ka draugi kādu tableti iedos, bet, ja tā ir brīvdiena un kopmītnēs paziņu nav? Tie ir tikai piemēri, kādus var atrast daudz. Kā šādā situācijā studenti var ticēt, ka valsts, ieviešot maksas izglītību, palīdzēs ar kredītiem? Pie kredīta jau viņi varbūt tiks, bet vai tas tiks pārskaitīts pēc dienas, trijām vai nedēļas?
