Pagājušajā ceturtdienā plkst. 13.10. Bēnes stacijā pēc dežurantes Mirdzas Lig-ņickas un ceļa montiera Andreja Krūmiņa glābjošā brī-dinājuma nekavējoties tika apturēts no Mažeiķiem uz Rīgu caurbraucošais vilciens ar 38 cisternām.
Pagājušajā ceturtdienā plkst. 13.10. Bēnes stacijā pēc dežurantes Mirdzas Lig-ņickas un ceļa montiera Andreja Krūmiņa glābjošā brī-dinājuma nekavējoties tika apturēts no Mažeiķiem uz Rīgu caurbraucošais vilciens ar 38 cisternām, kas bija pil-dītas ar A 95 benzīnu.
Vagoniem, ejot gar staciju un cukurbiešu pieņemšanas laukumu, abas minētās amatpersonas ievēroja, ka kūp sestā vagona ass gultnis. Kā pēc bojātā riteņu pāra maiņas atzina lietpratēji, šajā gadījumā vilcienam turpinot braukt riteņa ass kakliņš, līdzīgi kā pirms atoņām dienām pie Vecumniekiem, būtu lūzis apmēram pēc trim pieciem kilometriem. Mašīnists ar palīgu riteņa gultņa dūmošanu pamanīt nevarēja, jo sniegs braucot jundījās ap vagonu riteņiem viņiem necaurredzamā vērpetē. Atceroties trauksmaino dežūras brīdi, Mirdza Ligņicka teica:
Manā 26 gadu ilgajā dzelzceļnieces pieredzē ir bi-juši vairāki gadījumi, kad jāaptur vilciens, jo kādam va-gonam deg gultņi. Taču beidzamajos gados pēc dzelzceļu pārvadājumu apjoma atjaunošanās šis ir vienīgais ga-dījums. Dzelzceļnieku štatu samazināšanas rezultātā 31 kilometru garajā sliežu posmā no Reņģes līdz Bēnei vairs nav nevienas apsargātas dzelzceļa pārbrauktuves, un staciju vietā palikušas vienīgi pasažieru vilciena pieturas. Agrāk vienā pašā Aucē bija četri dzelzceļnieku posteņi, kas caurbraucošos vilcienus dubultīgi apskatīja no abām pusēm.
Ja tajā liktenīgajā dežūrā laiks būtu bijis sniegaināks vai tumšāks un līdzās negadītos tāds saprotošs vīrs kā montieris Krūmiņš (viņš garāmbraucošo vilcienu vēroja no stacijai pretējās sliežu puses, kur gultņa dūmošana bi-ja labāk redzama), varēja notikt katastrofa, par kuras sekām negribas pat domāt.
Rīgas vagonu depo priekšnieka vietnieks Arnis Īstens teica:
Sešdesmittonnīgā cisterna ar bojāto ritošās daļas gultni piederēja Lietuvas uzņēmumam «Mažeiķu nafta». Uz tās vēl atradās izga-tavotāju garantijas plombes. Vagons uzbūvēts Krievijā
Ždanovā 1997. gada 30. jūnijā. Gultņu sasilšanu svarīgākajos dzelzceļa posmos pārbauda speciālas iekārtas ar infrasarkaniem stariem. Katra šāda iekārta maksā 80 tūkstošu latu. Ceļā no Mažeiķiem uz Rīgu šādi automatizētie posteņi ar 90 procentīgu pārbaudes kvalitātes garantiju sākas tikai pie Jelgavas.
Jelgavas distances vilcienu kustības revidents, dzelzceļnieks ar 47 gadu stāžu Visvaldis Grantiņš paskaidroja:
Vagonu ass lodīšu gultņi, kas ir vienkāršāki un lētāki ekspluatācijā, izrādījušies tomēr vārīgāki pret sakaršanu un ass lūšanu nekā vecie babīta slīdgultņi, ko dzelzceļā lietoja līdz astoņdesmitajiem gadiem.
Mūsdienu apstākļos ļoti svarīgi katram (ne tikai dzelzceļniekam), kas pamana vagonu riteņu gultņu dūmošanu, nekavējoši darīt visu iespējamo, lai vilcienu apturētu pirms nelaime notikusi.
