Jelgavas mākslinieku izstāde ir pirmā, kas iekārtota Žagares muižas telpās
Jelgava, kā savā Zemgales metropoles iedzīvotāju augstprātībā bieži vien iedomājamies, nebūt nav vienīgā pilsēta, ko ieskauj līkumotā Svētes upe. Tās tecējums aizsākas Lietuvā, šķērsojot kaimiņu mazpilsētu Žagari. Aizvadītās nedēļas nogalē nelielajā pilsētiņā pie pašas Latvijas robežas paspēja paviesoties vesels pulks Latvijas mūziķu, dziedātāju, dejotāju, literātu un sportistu. Iemesls – tradicionālais Žagares Ķiršu festivāls šoreiz, savā nu jau septītajā gadskārtā, kļuvis par starptautisku un noritēja ar devīzi «Sveiks, brāli». Nav jābūt apveltītam ar sevišķi bagātu fantāziju, lai saprastu, ka šie laipni sveiktie un viesos ielūgtie brāļi bijām, mēs, latvieši. Un visplašāk pārstāvēti, protams, vistuvākie kaimiņi – tērvetnieki, dobelnieki, jelgavnieki.Nariškina muižas pirmatklājējiViens no festivāla «Sveiks, brāli» centrālajiem notikumiem bija Jelgavas mākslinieku izstādes atklāšana. Līdztekus darbu mākslinieciskajai kvalitātei, par ko jelgavnieki ne reizi vien pārliecinājušies dažādās pašmāju skatēs, šoreiz mūsu delegācijai bija arī pirmatklājēja gods.Kad 1795. gadā Krievijas cariene Jekaterina II uzdāvināja Žagares muižu kņazam Platonam Zubovam, ēkas bijušas būvētas no koka. 1858. gadā muižu nopirka grāfs Dmitrijs Nariškins, kurš drīz vien uzbūvēja jaunu kungu māju klasicisma stilā un vēlāk arī citas ēkas. 53 hektārus lielais parks ar daudziem svešzemju koku stādījumiem un vecās celtnes kopā rada savdabīgu, gleznainu kopskatu. Tiesa, pašu muižas ēku krietni paplucinājuši daudzie jaunāku laiku iemītnieki, vēl pavisam nesen tajā bijušas guļvietas internāta audzēkņiem. Nu sākts strādāt pie sākotnējās godības atgūšanas, un, kā apliecināja Žagares Reģionālā parka speciāliste Giedre Rakštiene, Jelgavas mākslinieku darbi ir pirmie, kas izstādīti vēsturiskās muižas kādreiz droši vien greznajās telpās.Mazpilsētā ar vērienuPašreiz Žagarē mītot tikai divi tūkstoši iedzīvotāju (reiz bijis ap 14 tūkstošiem, zināja stāstīt G.Rakštaite), tāpēc izbrīnīja vēriens, ar kādu rīkots Ķiršu festivāls un tā kultūras programma. Interesentu netrūka ne Jelgavas mākslinieku izstādē, ne nelielajā estrādē pie muižas kāpnēm, kad ar kopīgo latviešu un lietuviešu jaunākajā literatūrā iepazīstināja rakstnieki un tulkotāji Eva Mārtuža, Jons Ivanausks un Dzintra Irbīte.Pļavā, kur bija uzslieta lielā estrāde, vakarā Laimas Vaikules (pievērsiet uzmanību – skatītājiem bez maksas!) koncertā droši varēja saskaitīt krietni vairāk nekā divus tūkstošus, turklāt brīžiem bija grūti aptvert, vai apkārt dominē lietuviešu vai latviešu valoda. Daudz mazāk neesot bijis arī nākamajā vakarā, kad džeza programmā uzstājās Raita Ašmaņa Jelgavas bigbends un citi viesi no Latvijas.
