Ceturtdien, neņemot vērā stingro apņemšanos, valdošā koalīcija tomēr atteicās no murgainās idejas par ārkārtas Valsts prezidenta vēlēšanām.
Ceturtdien, neņemot vērā stingro apņemšanos, valdošā koalīcija tomēr atteicās no murgainās idejas par ārkārtas Valsts prezidenta vēlēšanām. Patiesībā šis bija kārtējais gadījums, kad «jaunie varenie» sita dūri galdā un norādīja, kurš pašlaik valstī ir priekšnieks. Vienīgi izraisītā ažiotāža un juristu iebildumi šoreiz paglāba no kārtējā absurda. Šis gadījums vēlreiz apstiprināja, ka demokrātiskās tradīcijas mūsu valstī nav diezin ko spēcīgas, tieši tāpat kā galvenais konstitucionālais dokuments Satversme, kuras interpretācija kļuvusi par pierastu lietu pat citu civilizāciju pārstāvjiem. Turklāt demokrātiskā tradīcija prasa vismaz formālu diskusiju par iespējamajiem prezidenta amata kandidātiem, kaut gan nevienam nav šaubu par Vairas Vīķes – Freibergas ievēlēšanu arī nākamajā četru gadu prezidentūras termiņā. Turklāt pirmstermiņa vēlēšanas varētu diskreditēt prezidenti, ja Satversmes tiesa atzītu šīs vēlēšanas par antikonstitucionālām, līdz ar to viņai būtu jāuzņemas morāla atbildība par kandidēšanu nelikumīgās vēlēšanās.
Nav gan īsti skaidrs, ko vēlējās panākt valdošā koalīcija, pie brokastgalda izdomājot pārvēlēt prezidenti, taču skaidrs ir tas, ka katrs, kas sekoja līdzi šo notikumu attīstības scenārijam, varēja pārliecināties par politiķu «kompetenci» un prasmi argumentēt.
Ministru prezidents Einārs Repše ceturtdien ar vieglu roku atrisinājis konfliktu starp bēdīgi slaveno veselības ministru Āri Auderu un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) vadītāju Valdi Zatleru, proti, uzdodot Auderam atjaunot amatā Zatleru. No tā atliek secināt, ka Zatlers pārliecinājis valdības vadītāju par savas darbības likumību, bet Repše atzinis Audera kļūdu (neuzskaitīsim, kuru pēc kārtas). Premjers pie šādiem secinājumiem nācis, salīdzinot mugurkaula ķiruģiju ar aviobūvi, saskatot šajās nozarēs radniecīgus tehnoloģiskos risinājumus. Tā ka Auderam vajadzēs ne vien atzīt savu alošanos un turpināt konstruktīvu dialogu ar TOS vadītāju, bet arī atcerēties par politiskās atbildības jēdzienu, kuram «Jaunā laika» politiķiem nevajadzētu būt svešam.
Pagājušās nedēļas nogalē mūs nepatīkami pārsteidza Norvēģijas nacionālais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā kāda norvēģu grupa tika pieteikta kā ansamblis no Rīgas «Latvia Balalaika». Mākslinieki bija tērpti stilizētos kazaku tautas tērpos, bet «bruņoti» ar padomju ordeņiem un tradicionālajām krievu balalaikām. Šāds Latvijas pieteikums saprotamu iemeslu dēļ aizskāra Norvēģijas latviešu kopienu, bet Latvijas vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens pauda sašutumu par nekompetento mūsu valsts atspoguļojumu un izsūtīja vēstules nacionālajiem informācijas līdzekļiem. Šis gadījums kārtējo reizi apliecināja, kāds ir Latvijas tēls pasaulē, jo pat salīdzinoši netālajā Norvēģijā mēs vēl joprojām asociējamies ar slāvu kultūras reliktiem. Tādēļ būtu vērts padomāt par finansējuma piešķiršanu Latvijas institūtam vai kādai citai struktūrai, kas varētu popularizēt valsts vārdu, lai neatkārtotos «Latvijas balalaikas».
Grupa respektablu Lielbritānijas un Francijas starptautisko tiesību speciālistu piektdien paziņojuši, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzbrukums Irākai bez jaunas ANO rezolūcijas būs nelikumīgs. Speciālisti norādījuši, ka spēka lietošana būtu attaisnojama tikai tad, ja tā būtu pašaizsardzība pret bruņotu iebrukumu vai arī tiktu pieņemta jauna ANO rezolūcija, kas skaidri dotu tiesības izmantot militāru spēku. Ņemot vērā, ka karadarbības likumīgai sākšanai neviens priekšnosacījums praktiski nav iespējams, ASV militārā invāzija visdrīzāk būs nelikumīga. Tas liek apšaubīt starptautisko tiesību lomu nākotnē, jo līdz šim tieši tās regulēja starptautiskās attiecības.
Krievija mērķtiecīgi turpina atgriezt Krievijas preces valsts ostās un šo politiku visai spēcīgi izjūt ne tikai Ventspils un Klaipēdas ostas, bet arī Latvijas un Lietuvas IKP. 2002. gadā vien Krievijas ostās apstrādāto kravu daudzums palielinājies gandrīz par trešdaļu. Kopumā Krievijas preces veido 70% no valsts ostu apgrozījuma. Šādu politiku atbalsta oficiālā Maskavas politika, jo pat nacionālajai dzelzceļa kompānijai pārvadājumu tarifi noteikti atkarībā no kravu piegādes virziena.
Trillera cienīgs slaktiņš norisinājies Varšavas pievārtē, kur divi par policista slepkavību bēguļojoši noziedznieki izrādījuši bruņotu pretestību policistiem, kas aplenkuši viņu mītnes vietu. Apšaudē bojā gājis viens policists, bet 15 ievainoti. Pati ēka, kurā slēpušies bandīti, nodegusi, taču vēl joprojām nav skaidrs, vai noziedznieki gājuši bojā vai arī viņiem ir izdevies izglābties. Varšavas policijas šefs apstiprinājis, ka šis bijis pirmais gadījums, kad organizētās noziedzības bandas locekļi pret policiju izmantojuši spridzekļus.
