Kanādas zinātnieku vadītā zemūdens ekspedīcijā pie Kubas krastiem atrasta nogrimusi sala ar masīviem tempļiem līdzīgām būvēm, kas varētu būt nogrimušas pilsētas paliekas.
Kanādas zinātnieku vadītā zemūdens ekspedīcijā pie Kubas krastiem atrasta nogrimusi sala ar masīviem tempļiem līdzīgām būvēm, kas varētu būt nogrimušas pilsētas paliekas.
Viens no Kubas vadošajiem ģeologiem Manuels Ituralde starptautiskajā ģeofizikas konferencē Havanā norādīja, ka megalītisko akmeņu veidojumiem, kas atrasti aptuveni 700 metru dziļumā četru kilometru attālumā no Kubas rietumu krasta, nav ģeoloģiska izskaidrojuma.
Viņš sacīja, ka vēl ir pārāk agri spriest, vai veidojumi ir cilvēku radīti, taču centieni iegūt paraugus atklājumu vietā izraisījuši lielu ziņkārību un debates Kubā.
Ituraldes slēdzieni saskan ar Kanādas vadīto dziļūdens okeānu izpētes komisijas atklāto. Meklējot nogrimušus senus kuģus, 2000. gada vasarā pētnieki uzdūrās arhitektoniski sakārtotiem akmeņu veidojumiem.
Ituralde un Eiropas jūras arheologi toreiz uzstāja, ka zemūdens veidojumi ir gluži parasta ģeoloģiska parādība. Arī citi eksperti brīdināja, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai apgalvotu, ka tā ir nogrimusi pilsēta.
Taču tagad viedoklis mainījies, sacīja 57 gadus vecā jūras zinātniece Zeļitska. Viņas vadītā kompānija «Advanced Digital Communications» sadarbībā ar Kubas valdību pēta Kubas piekrastes ūdeņu arheoloģiju.
Zeļitskas rīcībā esošajos attēlos, kas savākti, ar dažādām iekārtām skenējot un filmējot jūras dibena virsmu, redzami simetriski sakārtoti veidojumi. Baltā krāsa liecina, ka tie drīzāk ir veidoti no kalta, granītam līdzīga akmens, nevis izveidojušies dabiskā ceļā no kaļķakmens, kas oksidējoties parasti kļūst pelēks vai melns.
Megalītiskie veidojumi aizņem aptuveni 20 kvadrātkilometru lielu laukumu. Zeļitska uzskata, ka tās varētu būt atliekas no virknes istabu, kas savienotas ar lieliem koridoriem. Viņa minēja, ka telpas varētu būt no templim līdzīgas ēkas, kuru pirms aptuveni 8000 gadiem, iespējams, izmantojuši astronomi.
Ituralde uzsvēra, ka nepieciešams veikt tālākus pētījumus, tomēr atzina, ka pavasarī veiktajā atklājumu vietas kartografēšanā iegūti fiziski pierādījumi «ievērojamai seismiskai aktivitātei, kas nekad agrāk nav reģistrēta».
Tas sakrīt ar Zeļitskas teoriju, ka sala, kas reiz atradusies starp Gvanaakabibesas pussalu Kubas rietumos un Jukatanas pussalu Meksikā, nogrimusi zemestrīcē. Ja teorija izrādīsies patiesa, tā var mainīt visu agrāko priekšstatu par Karību jūras vēsturi.
Tomēr zinātnieki vilcinās uztvert nopietni šo atklājumu, jo tas rada pārāk daudz jautājumu par Atlantīdu – zem ūdens pazudušu civilizāciju, kā tiek uzskatīts gadsimtiem ilgi. «Tādēļ šī lieta ir padarīta par skandālu. Tā vienkārši pārāk saistīta ar Atlantīdu,» uzsvēra Zeļitska, piebilstot, ka Kuba ir pasaulē bagātākā zemūdens kapsēta un tās piekrastē tiek meklēti senie spāņu kuģi. Tomēr šis atklājums pārspējis zemūdens pētnieku cerības, sacīja Zeļitska.
