Iveta un Gundega Bideres, lūkojot vietu saimniecībai, neieskatījās mājā – galvenais, ka ir kūts un šķūnis
Rēvicu saimniece Ivete Bidere īpašumu Salgales pagastā iegādājusies, lai viņas izglābtajiem dzīvniekiem būtu cienījama mājvieta. Pati smejas, ka īpašuma pirkšanas gaita vien jau apliecinot, ka viņai svarīgāka zvēru, ne pašas labklājība. Apskatot saimniecību, Iveta un viņas meita Gundega pavisam aizmirsušas ielūkoties arī mājā. Viņām pieticis ar faktu, ka redzēta kūts un šķūnis. Bijis skaidrs, ka būs laba vieta aprūpējamajiem dzīvniekiem. Tagad Rēvicos rej vairāk nekā 60 suņu, bet mājā pajumti atraduši vairāki desmiti kaķu. Tas tāpēc, ka tur mājo arī dzīvnieku aizsardzības biedrība «Ķepu – ķepā», kuras galvenās virzītājas ir Iveta un Gundega.
Mājas atrod ne tikai «tirgus prece»
Par ikvienu Rēvicu pļavās sastopamo dzīvnieku Ivetai un Gundegai ir kas īpašs stāstāms. Katrs no tiem piedzīvojis dzīves sarežģījumus un galu galā nonācis šajās mājās. Nereti pēc tūristu ekskursijām dažs labs dzīvnieks arī atrod jaunu mājokli, vienalga, trusis, kaķis vai suns. «Brīnumainā kārtā mājas atrod ne tikai «tirgus prece» – pūkainie suņi un kaķi skaistuļi –, bet arī dzīvnieki ar ļoti smagām veselības problēmām. Nesen jaunu dzīvesvietu ieguva, piemēram, sunīte ar trīs kājām,» stāsta Iveta.
Viņa skaidro, ka cilvēki dažādi uzzinot par biedrību un ziņojot par nelaimēs cietušiem dzīvniekiem. Vakar Rēvicos nokļuva suns, kas sešas diennaktis bija sargājis savu mirušo saimnieci. Tādi, visbiežāk skumji, stāsti saimniecēm stāstāmi ne tikai par suņiem un kaķiem. No cilvēku nežēlīgās attieksmes nav bijuši pasargāti arī zirgi, pat izciliem ciltsrakstiem apveltītie.
Sporta gaitās savulaik izmantotie zirgi, kas tagad mīt Rēvicos, ciešot no lielākajām veselības problēmām. Beiguši «karjeru», skaistie rumaki kļuvuši nevienam nevajadzīgi. Pamazām, zaļā pļavā ganoties, tie atgūstas gan fiziski, gan garīgi. «Zirdziņi pierod, ka viņus nevis astoņas stundas trenēs, bet apmīļos un pabaros ar kādu kārumu,» glaudot zirgu, stāsta Gundega.
Pirms tam pieredze zirgu audzēšanā vai kopšanā sievietēm neesot bijusi, bet zirgu dzīve varēja beigties bēdīgi, tāpēc viņas izšķīrušās tos pieņemt pie sevis. Saimniecībā, no kuras zirgi atvesti, vairāki lopi pat aizgājuši bojā, bet šos – Rēvicos apskatāmos –, rūpīgi kopjot un ārstējot, izdevies izglābt.
Savs īpašais dzīvesstāsts bijis arī ēzeļu meitenītei, kura tagad gan atradusi mājvietu citur – vietā, kur viņai kompāniju veido arī citi sugas brāļi. Bērnībā ēzeļu meitenīte dažu mēnešu vecumā automašīnas bagāžniekā nelegāli ievesta no Bulgārijas. Pēc tam nevienam nevajadzīga māju atradusi Rēvicos. Ēzeļu meitene vispirms mēģinājusi draudzēties ar zirgu, pēc tam ar poniju, bet tie viņu raidījuši prom, līdz viņa iedraudzējusies ar kādu no saimniecības suņiem, bet tas ticis adoptēts. Saimnieces sapratušas, ka ēzeļu meitenei vajag kādu savas sugas pārstāvi, ar ko draudzēties, tāpēc viņai mājas atrastas citviet.
«Viens ir pilnīgi skaidrs – mēs varam vākt līdzekļus, glābt dzīvniekus, dot tos adoptēšanai, bet mēs esam kategoriski pret to, ka viņi tiek izmantoti kā prece,» stingri nosaka Iveta. Viņa stāsta, ka, piemēram, zirgi dzīvo garu mūžu – aptuveni 30 – 40 gadu – un skumji, ja savas dzīves laikā tie pieredzot vien kalpošanu dažādiem saimniekiem, kuri kā nevajadzīgu lietu dzīvnieku spēj pārdot tālāk.
Viduslaiku dejas pļavā un pankūkas ugunskurā
Rēvici maija vidū piedalījās asociācijas «Lauku ceļotājs» pavasara akcijā «Atvērtās dienas laukos». Saimniecībā tūristi var apskatīt vairākus dzīvniekus – ne tikai zirgus, bet arī kazas, trušus, suņus un kaķus. Viesiem ir iespēja iesaistīties lauku darbos un iemēģināt darbarīkus, iemācīties seno deju soļus, izstaigāt dzīvnieku takas un baudīt uz ugunskura ceptas pankūkas ar kazas pienu. Dažkārt saimniece grupām noorganizē arī zāļu vākšanu pirtsslotām un tējai.
Parasti tūristu izklaidēšanā saimniecībā iesaistoties četri dalībnieki, bet šoreiz pārējie devušies ikdienas darbos. Katrs šejienes pienākumos iesaistītais vairāk ir entuziasts un ikdienā strādā algotā darbā, tāpat kā Iveta un Gundega. Grupām iepriekš jāpiesakās, jo apskatāmais vairāk ir saimnieču hobijs un aizraušanās, kas pamazām pāraug dzīvesveidā.
Saimniecībā pie pilsētas dzīves radušie var izbaudīt lauku klusumu un mieru, iepazīt augus, izķemmēt trušu kažociņus un paglaudīt zirgus. Pilsētniekiem noteikti neparasta šķitīs arī pankūku cepšana ugunskurā.
Ivetas dzīves lielā aizrautība vienmēr bijusi dejas, tāpēc gluži loģiski, ka uz Rēviciem atbraukušajiem neizvairīties no dejošanas. Ietērpusies viduslaikiem raksturīgā ietērpā, Iveta viesiem māca senās dejas. Viņa ierāda, kā cienīgi paklanīties, un stāsta vēsturiskus smalkumus par seno dāmu apģērba specifiku – viņām bijis jādejo ļoti smagos tērpos.
Ieceres gan biedrības uzturēšanai un attīstīšanai, gan lauku tūrisma aktivitātēm abām sievietēm ir grandiozas. Skaidrs, ka ar viņu dzīves sparu un milzīgo aizrautību kaut kad to visu arī izdosies realizēt. «Gribētos šajā gundegu pļavā ierīkot dažādu zvēru voljērus. Top arī pils makets, pie kuras dēstīsim miniatūru augu stādījumus,» nākotnes vīzijas uzbur saimnieces. ◆
