Pēc stindzinoši aukstā vēja, kas lika asarām riesties acīs un smiltīm čirkstēt zobos, smalkais un jautri ņirbošais sniegs šķita kā atvieglojums.
Pēc stindzinoši aukstā vēja, kas lika asarām riesties acīs un smiltīm čirkstēt zobos, smalkais un jautri ņirbošais sniegs šķita kā atvieglojums. Laiciņš kļuva siltāks, garastāvoklis uzlabojās. Autobusa pieturā stāvot, kokos pamanīju veselu baru sarkankrūtīšu. Taču tie nebija vienīgie putni, kas, līdz ar sniegu ceturtdienas pēcpusdienā iegriezās Jelgavā.
25. janvāra pēcpusdienā 4. vidusskolas zālē septiņas jaunas mūziķes sniedza brīnišķīgu muzikālo un vizuālo baudījumu un pārņēma savā varā ikdienā tik grūti noklusināmos jauniešus.
Savus klausītājus «Putni» «iesildīja» ar 17. gadsimta madrigāliem par mīlestības tēmu, radot viduslaikiem piemītošo burvību – reizē baisu un valdzinošu. Laikmetu mūzikas lappuses šķirot, dziedātājas pakavējās pie Svētās Dievmātes tēmas skandināvu un lietuviešu komponistu daiļradē.
Klausītājus apbūra dziedātāju balsu tembrālais dzidrums un meistarība, intonējot ļoti dažādu nokrāsu harmonijas. Pārsteidza arī vieglums, ar kādu tika gan «aizsniegtas» koloratūras, gan izdziedātas tehniski sarežģītas pasāžas.
Lieki piebilst, ka «Putnu» tērpi un viņas pašas ir tikpat šarmantas kā viņu dziedājums.
Īstu muzikālu haosu jaunieši iepazina, klausoties jaunā komponista novatora Jura Ābola «Svētā Asīzes Franciska sarunas ar putniem». Šajā netradicionālajā, rakstura ziņā tik dinamiskajā un kolorītajā darbā gregoriskie dziedājumi apvienoti ar Āfrikas tautu ritmiem, kulta melodiju motīviem un dabas valodu neskaitāmu eksotisko putnu balsu veidā. Kustību iestudējums vērta priekšnesumu vēl atraktīvāku. Savukārt amizantu un mazliet agresīvu noskaņu jaunie klausītāji iepazina Izraēlas autora etīdē «Paranoja»: velniņš mājo manā galda atvilktnē, ugunsgrēks ir manā tualetē, izejot uz ielas, es uzvelku aizsargvesti, kaimiņiene par mani domā kā par paranojas apsēsto…
Uz īpatnēju harmoniju (it kā prāta aptumsuma vēstījums) fona vijās ebreju mūzikai radniecīga melodija, kas mijās ar «house» mūzikas elementiem, klāt pievienojās ritma grupas pavadījuma imitēšana.
Vokālā grupa «Putni» radusies 1993. gadā. No pagrīdes, pēc vadītājas un diriģentes Antras Dreģes vārdiem, meitenes iznākušas divus gadus vēlāk, kad ļoti veiksmīgi startēts vairākos Skandināvijā rīkotajos konkursos, gūstot godalgotas vietas. Un tikai pēc tam (!) «Putni» uzdrīkstējušies parādīties pašmāju publikai.
Grupas repertuārā dominē 20. gadsimta komponistu darbi. Ļoti iecienīta ir avangarda mūzika. «Putni» lepojas ar to, ka daudzi pazīstami latviešu autori savus opusus veltījuši tieši šim ansamblim. Kolekcijā ir četri Jura Ābola pirmatskaņojumi, Indras Rišes, Anša Saukas, Maijas Einfeldes skaņdarbi. Grupa izdevusi divus kompaktdiskus – gan akadēmiskās, gan arī vieglās mūzikas žanrā. Pašreiz tiek strādāts pie trešā – latviešu mūsdienu komponistu darbu ieskaņošanas.
Pirms nedēļas «Putni» «atlidojuši» no viesturnejas Austrālijā, ar ko arī izskaidrojams dāmu iedegums. Viešņas labprāt koncertē Latvijas skolās. Izveidojusies sadarbība ar skolēnu publikai tik labi pazīstamo muzikoloģi Karīnu Bērziņu.
Tā vien šķiet, ka vairāk nekā stundu garais koncerts paskrēja vēja spārniem. Uzstāšanos «Putni» noslēdza ar «Bītlu» aranžējumiem un trijām brīnišķīgām Valta Pūces dziesmām «Metenis», «Laiks iet» un «Sirds zina ceļu» un, autogrāfus dalot un atgriezties solot, «aizlidoja». Mums palika sniegs un brīnišķīgs noskaņojums.
